Klepusas skaņa lika tev acumirklī apgriezties. Pieejot pie galda, tu ielēji ūdeni glāzē un pastiepi to Alejandro.

“Es to būtu varējis izdarīt pats...” viņš sacīja aizsmacis, vērodams, kā tu uzmanīgi pievadi salmiņu viņa lūpām.

Tu atbildēji ar smaidu, liekot viņam saprast, ka tevi tas nemaz netraucē. Bet iekšēji tu gribēji raudāt, zinot, ka tavi sapņi par normālu ģimeni bija sagrauti tajā mirklī, kad Alejandro nonāca slimnīcā, zaudējis roku darba dēļ, kuru tu vienmēr biji ienīdis.