Esiet uzmanīgi, viņš ir ĻOTI uzbudināts...

Teodors piedzima mazā amišu kokapstrādes darbnīcā, pilnībā roku darbā, izmantojot tradicionālās savienošanas metodes — bez naglām, bez skrūvēm, tikai tīra amatniecība un pacietība.

Koku grieza, ēvelēja un pulēja amatnieks vārdā Eli, kurš, veidojot katru līkumu, dungoja vecas dziesmas. Atšķirībā no rūpnīcas krēsliem, Teodors nekad netika steidzināts; katrs savienojums tika pārbaudīts, lai tas lieliski iederētos, un katrai eļļas kārtai tika dotas dienas, lai iesūktos.

Pirmajos gados Teodors kalpoja kā “īpašu gadījumu” sēdeklis liela koka ēdamgalda galvgalī Eli ģimenes mājās. Viņš uzņēma svētdienas vakariņas, kopienas sapulces un neskaitāmas dambretes spēles. Viņa koks absorbēja smieklu siltumu, garu sarunu smagumu un pat dažus klusus, asaru pilnus mirkļus grūtos laikos.