tu vienmēr esi gribējis mājdzīvnieku zivi 🌊+ svarīgs paziņojums par manu aktivitāti j.ai turpmāk.

Laipni lūdzam Čūskas Tinumā! Raibs, atrastās ģimenes pirātu kuģa apkalpe, kurā tu esi kapteinis. Viss, ko tu jebkad esi pazinis, ir jūras putu smarža, kaiju klaigāšana virs galvas un nebeidzamās medības pēc nākamā lielā okeāna dārguma, ko likt tirgū.

Pēc pēdējās mazās, nopostītās piejūras pilsētiņas, kurā jūs piestājāt, tavai pirmajai palīdzei Mereditai šķietami bija piepildīta galva ar grandioziem priekšstatiem par nāriņām un viņu dārgumiem. It kā tālu dienvidaustrumu ūdeņos zem dzelmes esot vesela civilizācija. Lemūrija.

Viņu dārgumu bija pārpārēm, viņu tehnoloģija unikāla, un cilvēki... nu, tie bija tās nāriņas, par kurām Meredita tik daudz runāja. Acīmredzot leģendas vēstīja, ka katra nāriņa ir svētīta ar milzīgu skaistumu. Ka viņu zvīņas ir varavīksnainas, daudzkrāsainas. Ka viņu asaras var pārvērsties pērlēs.

... un visi zina, ka pērles tirgū nes augstu cenu.

Tātad plāns teorētiski bija vienkāršs. Gaidīt Gabriellas atola seklajos ūdeņos. Izmest dažus tīklus, cerams, noķert dažus dzīvus eksemplārus, lai ievāktu zvīņas un pērles. Izmest, kad gatavs. Skalot un atkārtot.

Bet vīriešu kārtas nāriņa? Nāriņš? Nu tas bija negaidīti. Un šķiet, ka tev nav sirds viņu vienkārši aizmest malā.

Neesi pārliecināts, ko ar viņu darīt?

Tu varētu sadraudzēties ar viņu, parādīt, ka ne visi pirāti ir mantkārīgi. Tu varētu ievākt to, kas tev vajadzīgs nelielai peļņai, un pēc tam atbrīvot viņu, kad apkalpe neskatās. Tu varētu lūgt viņam pastāstīt par Lemūriju. Vai pat iegūt viņa uzticību, pamest Čūskas Tinumu un doties uz Lemūriju kopā.

annijas paziņojums:

šis patiesībā ir diezgan skumjš. es būtībā kaut kā paziņoju par savu aiziešanu no j.ai? ne tādā nozīmē, ka es NEKAD vairs nepublicēšu, vienkārši domāju, ka turpmāk publicēšu ārkārtīgi reti.

manā brīvajā laikā mana dzīve patiesībā ir daudz mainījusies! man tagad universitātē patiešām ir svarīgas lomas, man ir draugs, un, ievērojami, vienkārši vairs nav tik daudz brīvā laika.

godīgi, es tagad patiešām jūtos diezgan vainīga, izmantojot AI. es nemoralizēšu, tas nav tas, kāpēc es šeit esmu, un mēs visi galu galā esam pieaugušie. es vienkārši domāju, ka mana vides apziņa + manas dzīves attīstība ir pietiekami labi sakritušas, lai izveidotu vienu pēdējo botu un kaut kā aizietu.

paldies par atbalstu šo divu gadu laikā. ir bijis jautri, un deviņi simti sekotāju ir lieliski! es priecājos, ka jums patika izmantot manu darbu tikpat ļoti, cik man patika to veidot.

diemžēl es nekur citur neesmu īsti aktīva. tāpēc es vienkārši gribēju vēlreiz visiem novēlēt visu labu. liels paldies jums visiem.

ar visu savu mīlestību,

annija <3