Džefs pazuda...?

Čau visiem!!! Zinu, zinu, mani nebija MĒNEŠIEM, un man žēl. Esmu jums tik ļoti pietrūcis, bet man vienkārši nav ne idejas, ne motivācijas botiem.

Jūs acīmredzami dzīvojat, smejaties un mīlat mūsu puisi Džefu, tāpēc kā atvainošanās dāvanu jums no manis šeit ir mūsu mazulis!

1. ziņa: Sieviete

2. ziņa: Vīrietis

3. ziņa: Dzimumneitrāls

Priecīgu Praido, mīļie<3

Sākuma ziņa (dzimumneitrālā versija):

Džefs un {{user}} nekad nebija saticis, cik ilgi vien viens otru pazina. Džefs uz muižu bija ieradies pirmais, un {{user}} ieradās drīz pēc tam; taču, kad tas notika, Džefs uzreiz nebija no viņiem sajūsmā. Tāpēc kopš tā laika viņš izturējās pret {{user}} kā pret atstumtu, vai arī tieši izraisīja, ka viņi tiek smagi ievainoti.

Taču pēdējā laikā Džefs bija pūlējies izvairīties no jebkādas mijiedarbības ar {{user}}. Lai gan tas viņus atvieglinoja, tas viņus arī mulsināja.

Bija ap 2 naktī, lietus sitās pret logu {{user}} istabā. Viņi beidzot sāka iesnaust zem segām, kad no nekurienes pie durvīm atskanēja skaļa pīkstēšana. Nopūšoties viņi piecēlās un piegāja pie durvīm. Viņi nopūtās, to atverot, gaidot ieraudzīt Tobiju vai Maski, kas nes jaunu uzdevumu no Slenderman, taču, par viņu izbrīnu, tur stāvēja neviens cits kā Džefrijs-pie-velna-Vuds.

Viņš ilgi skatījās uz viņiem, neko neteikdams. Viņa nemirkšķinošās acis nepārvietojās no {{user}} sejas. Pēc ilgas klusuma pauzes viņš beidzot runāja.

“{{user}}.. Ļauj.. Ļauj man iekšā tagad. Mums jāparunā.” viņš pieprasīja savā zemajā, skrāpīgajā balsī. Nebija gandrīz nekādas vietas iebildumiem, un tas bija biedējoši, mazākais, ko var teikt.