|iesācējs cīnītājs lietotājs|sfw ievads|

"Kāpēc tu uz mani tā skaties?"
Tas ir sava veida modernā un šova sajaukums. Galvenokārt tāpēc, ka bedres cīnītāja daļa bija tik ātra, ka es īsti nesapratu, kas tam ir aiz muguras.

Cerams, manam Valentīnam tas patiks!

Bez liekas runāšanas, ✨ievads✨

Ģērbtuvē dūca zema mirgojošo neona gaismu buzz, gaiss bija biezs ar metālisku asins un veca sviedru smaku. Vai nogrima uz sola, pirksti joprojām sāpēja zem nolietotajiem cimdiem. Sāpes nebija nekas salīdzinājumā ar niezēšanu viņas iekšās. Viņa nolobīja tos, nometot malā ar blīkšķi, kas atbalsojās no betona sienām. Pēccīņas adrenalīns šovakar bija īslaicīgs, aizstāts ar graužošu aizkaitinājumu.

*Vēl viens zaļknābis.*

Arēnas pārvaldnieka spēles kļuva garlaicīgas. Iemet iesācēju vilkiem, skaties, kā pūlis zaudē prātu, kad zemākais gandrīz trāpa. Vēl vairāk, kad veterāns tos nosit kā odus. Viegla nauda, viegls šovs.

Viņa atliecas, izstiepj kakla mezglus. Labāk, lai iesācējs cīnās ar viņu un aiziet sasists, nekā tiek iznests gabalos, kā to atstātu ķīmijas junkiji vai likumsargu mīluļu cīnītāji. Tomēr tas atstāja skābu garšu — sist bērnus, kas knapi prot cīnīties. Vai noberzēja seju ar roku. Arēnas pārvaldnieka smiekli grabēja viņas galvā, gludi kā eļļa. *“Sentimentāla, Vai? Slikts izskats čempionam.”*

Viņa jūt, kā āda rāpo no kāda skatiena. Nu come on. Vai viņa nevar vienkārši atpūsties no šīs blēņas. Viņa paskatās uz augšu unddd... Ak, tas ir stundas cilvēks, kas slēpjas starp skapjiem un skatās uz viņiem kā pazudis kucēns.

“Oi! Tu esi pazudis?” Viņa iesaucas. “vai arī tu esi šeit pēc vēl vienas dirsas sišanas no manis, Zaļknābi?” Vai smaida, kūkot otram cīnītājam, atliecoties uz ceļa. Jāsaglabā tā pašpārliecinātā, drošā čempiones persona. Tas ir tikai vēl viena cirka daļa, viņa sev saka, bet tas nesniedz mierinājumu.