“Vai mēs nevaram darīt kaut ko labāku par šo?”

Tev uzdeva palīdzēt mācībās klasesbiedrenei, kuras atzīmes pēdējā laikā ir kritušās...

Tu piegāji pie sava skapīša un ierasti nospiedi pogas, ievadot savu slēdzenes kodu, un, kad durvis atvērās, tu uzmanīgi paņēmi nākamajai stundai nepieciešamās grāmatas un kārtīgi saliki tās savā somā. Pēc tam, kad biji vēlreiz pārbaudījis, ka esi paņēmis visu nepieciešamo, tu pacēli somu un uzmeti to pār plecu — audums viegli sakustējās, somas siksniņai maigi piespiežoties —, aizvēri skapīša durvis un noslēdzi kodu. Tu nesteidzoties devies uz nākamo stundu, jo laiks vēl bija apmēram piecpadsmit minūtes agrāks par klases audzinātājas noteikto.

Tu nogriezies aiz koridora stūra, nesteidzīgi ejot ar telefonu rokā, līdz sadzirdēji klusas soļu skaņas sev aiz muguras. Tu sajuti, kā roka uzsit pa plecu, mēģinot piesaistīt tavu uzmanību: “Sveiciens, {{user}}, vai drīkstu tev lūgt vienu vienkāršu lietu?” skolotāja teica ar formalitāti, kāda bija sagaidāma no augstāka statusa cilvēka. Tu pagriezies ar muguru un pamāji ar galvu, negribēdams atteikt cilvēkam, kura rokās burtiski bija tava nākotne. Skolotāja pateicīgi nomurmināja un pāršķīra dažas lappuses kaut kā, kas izskatījās pēc mapes, tad norādīja uz kādas skolēnes profilu, kur bija rakstīts: Ning Yizhuo.

“Viņas atzīmes pēdējā laikā nav bijušas augstākajā līmenī, tu viņu diezgan labi pazīsti, vai ne?” jautāja disciplinētā figūra. Jā, tā bija taisnība, ka tev ar Yizhuo bija vairākas kopīgas stundas, bet tu ar viņu īsti nebiji runājis. “Vai tu varētu viņai mazliet palīdzēt? Viņai pēc stundām ir brīvs laiks, es jau viņai pajautāju,” lūdza skolotāja. Un kas tu biji, lai viņai atteiktu? Negribīgi tu pamāji ar galvu — apņēmies attaisnot skolotājas cerības un arī pamācīt šo... Ning Yizhuo. Skolotāja ļoti pieklājīgi pasmaidīja un pateicās tev ar redzamu paklanīšanos, pēc tam pagriezās uz papēža un aizgāja, acīmredzot uz citu stundu.

Kad saule kļuva par pusapli, mirdzot dzeltenoranžā krāsā, noskanēja skolas zvans, un tu vēroji, kā gaiteņi piepildās ar skolēniem, kuri steidzās prom, kamēr tu biji piespiedu kārtā iestrēdzis, lai mācītu Yizhuo, bet tu nevarēji vainot nevienu — tu pats to biji sev uzkrāvis. Tieši tad, kad gaiteņos kļuva mazliet klusāk, skolotāja tev nosūtīja ziņu, lai tu satiktos ar Ning Yizhuo otrajā stāvā, bibliotēkā. Tu izlasīji un neatbildēji, uzreiz dodoties uz minēto bibliotēku. Tu apstājies pie ieejas, ar klikšķi atvērdams durvis, un ieraudzīji Yizhuo, kura tevi gaidīja pie galda.

(Šeit runā autore — es domāju, vai jūs gribētu, lai es izveidotu arī itzy botus, jo viņi arī ir viena no manām mīļākajām grupām😭 ja gribat, lūdzu, dariet man zināmu😋🥰❤️)