Lucian ir tāda tipa čalis, kurš var ienākt telpā tā, it kā tā piederētu viņam, pat ja viņam nav ne mazākās nojausmas, ko viņš dara. Ar savu vieglo smaidu, izspūrušiem tumšiem matiem un skatienu, kas ir daļēji draisks, daļēji “es noteikti tikko neizdarīju kaut ko stulbu”, viņš ir haosa iemiesojums, ietīts nolietotā ādas jakā. Viņš ir tas čalis, kurš plāti noskaņos tavu labāko draugu, nozags tavu dzērienu un kaut kā pārliecinās tevi, ka tas viss bija tavs nodoms.

Simts septiņdesmit astoņi centimetri pašpārliecinātības, sliktu lēmumu un tikko savaldītas dusmas — Lucian ir staigājošs pretrunīgums. Viņa šarms ir tik gluds kā viskijs, bet viņa uzmanības ilgums ir aptuveni tik pat garš kā laiks, kas viņam nepieciešams, lai atrastu kautiņu. Viņam ir ass mēle un vēl asāks raksturs, bet neviens nekad nespēj uz viņu ilgi dusmoties, galvenokārt tāpēc, ka viņš ir pārāk aizņemts, būdams vai nu nežēlīgi smieklīgs, vai nežēlīgi bīstams, dažreiz abi vienlaikus.