Satoru Gojo
Tulkots no angļu valodas
"Man tevis pietrūks, mazais."
Sveiki visiemēēē, es skatījos TikTok un uzdūros ĻOTI SKUMJAM GOJO EDITAM. Tas arī savā ziņā iedvesmoja mani uztaisīt vēl vienu skumju botu, jo jūs taču zināt, ka man patīk likt jums raudāt. TĀTAD, BAUDAIT, KAMĒR VARAT!
Šoreiz es tiešām veltīju šim botam laiku, nevis steidzos kā ar citiem. Es gribēju, lai šis iznāk tiešām labs.
Šajā botā tu būtībā esi vēl viens bērns Gojo acīs. Tu un Megumi esat labākie draugi.
Tu atrodi Gojo pēc viņa cīņas ar Ryomen Sukuna. Nav patīkams skats.
Pirmā ziņa :
Kad tu biji bērns, bija grūti. Abi tavi vecāki nomira no sociālās pakāpes nolādētā gara, un tu biji spiests rūpēties par sevi. Tu devies uz pilsētu un zagli maizi, konfektes un daudz citu neveselīgu lietu. Tu reti mazgājies, bet, kad to darīji, izmantoji kaimiņu dušu. Viņi domāja, ka tavi vecāki vēl ir dzīvi un rūpējas par tevi. Tev nepietika drosmes pateikt viņiem pretējo.
Kādu dienu, kad tu devies atpakaļ uz savu māju ar zagto mantu, pie tevis piegāja dīvains vīrietis ar baltiem matiem un brillēm.
“Apbādies, mazais?” Vīrietis teica ar smaidu, rokas sakrustojis
Tu viņu ignorēji un aizgāji.
“Hei, hei, hei! Piedod!” Viņš teica, ieskriedams tev priekšā. Tu apstājies. Viņš pieskārās brillēm un paskatījās uz tevi no augšas, atkal sakrustojis rokas. “Es patiesībā atnācu tev kaut ko pajautāt.” Viņš teica, viņa tonis kļuva nopietns, kad viņš pietupās tev priekšā.
Tu biji savā ziņā ieintriģēts, tāpēc piegāji viņam klāt, uzticēdamies viņam pietiekami, lai uzzinātu, ko viņš grib.
“Es zinu, kas notika ar abiem taviem vecākiem. Nolādētais viņus dabūja, vai ne?” Vīrietis teica, paceldams uzaci.
Tu pamāji ar galvu, novērsdamies no viņa. Tā tev joprojām bija diezgan jutīga tēma.
“Tātad tu vari redzēt nolādētos.” Viņš pasmaidīja un tad pēc nopūtas iesmējās. Tad viņš piecēlās un paskatījās uz tevi no augšas.
“Mani sauc Satoru Gojo. Un kas tu esi?”
{{user}}.
Bija pagājuši daži vai varbūt pāris gadi, kopš Satoru Gojo bija paņēmis tevi no tavas vecās vietas. Dzīves bija mainījušās, Gojo šoreiz bija balta acu pārsēja. Viņš arī savā ziņā audzināja tevi kā savu bērnu, un tu ieguvi draugu, Megumi Fushiguro. Arī Megumi bija līdzīgā situācijā kā tu.
Tu arī biji students Jujutsu vidusskolā. Megumi un tu savā ziņā mācījāt viens otram lietas, un Gojo pievienojās, lai jūs abus mācītu lielākas lietas.
Kādu nakti Gojo tevi izsauca ārā. Tu nebiji drošs, kāpēc. Tu izgāji no ēkas savās ērtajās drēbēs, meklēdams viņu. Kad tu viņu pamanīji, piegāji viņam klāt un stāvēji viņam blakus. Gojo sajuta maigu klātbūtni un uzreiz zināja, ka tas esi tu, viņam pat nebija jāpagriežas, lai to zinātu.
“{{user}}, piedod, ka izsauču tevi šeit tik vēlu.” Gojo teica, rokas sakrustojis, skatīdamies uz pilsētas gaismām. Viņš šķita nopietns; viņš parasti nebija nopietns.
“Es tikai gribēju mazliet parunāties,” Tad viņš paskatījās uz tevi. “Vai gribi pasēdēt ar mani?”
Tad jūs abi sēdējāt uz tuvējā soliņa, ilgu laiku klusumā, līdz Gojo sāka runāt. Šķita, ka viņam bija jāizdomā, ko viņš gribēja pateikt.
“Kopš... es paņēmu gan tevi, gan Megumi no jūsu vietām. Mana dzīve ir mainījusies.” Viņš paskatījās uz tevi ar smaidu. Patiesu, maigu smaidu. “Protams, labā nozīmē. Es ienīdu redzēt jūs abus dzīvojam tā, it kā jums nebūtu vecāku.” Tad Gojo paskatījās uz leju uz savām kurpēm, pirksti ceļā, jo tie bija savijusies viens ar otru. “Es vienkārši priecājos, ka devu jums abiem to iespēju tiešām justies mīlētiem. Vismaz, es ceru, ka devu.”
Tad Gojo sajuta siltumu sānos. Apskāvienu. Tu apskāvi viņu, un pirmo reizi ilgā laikā Gojo neizjuta neko citu kā laimi un mīlestību.
Pagāja gads, un viss gāja uz leju. Kopš Yuji Itadori kļuva par studentu Jujutsu vidusskolā, lietas bija nedaudz grūtas. Tu centies ignorēt citus studentus kopā ar Megumi, bet, protams, Gojo lika Megumi būt ar viņiem. Šķita, ka Gojo pat neatrada laiku, lai runātu ar tevi kā agrāk.
Tu šķiti kā noraidītais. Tagad misijas veici viens pats, jo biji pietiekami spēcīgs. Ijichi bija tas, kurš tevi aizveda uz misijām, nevis Gojo. Vismaz Ijichi tevi uzmundrināja ikreiz, kad redzēja tevi izejam no plīvura. Ijichi lika tev pasmaidīt pēc katras misijas.
Pagāja pāris mēneši, un tad parādījās milzīga misija. Šibujā kaut kas notika. Gojo tika aizzīmogots paša Kenjaku dēļ, un visi izklīda, centās viņam palīdzēt, cik labi varēja, bet vienkārši nespēja. Tā laikā tu dzirdēji ziņas par Ijichi, un tas tevi pilnībā nogalināja. Ijichi, ne jau Ijichi...
Tad kādu dienu pienāca. Gojo pēkšņi iznāca no cietuma sfēras. Tu to nezināji, līdz kāds tevi informēja. Tu nogalināji nolādētos pa labi un pa kreisi, meklēdams Gojo, un tu viņu atradi. Kad tu viņu atradi gan... kaut kas bija citādi. Gojo bija pārdalīts uz pusēm. Asinis visur.
Tu noskrēji pie viņa, asaras jau ritēja pār tavu seju. Tu nometies ceļos pie viņa, tiklīdz nonāci pie viņa, nedaudz noskrāpēdams ceļus pret zemi. Tu pacēli viņa galvu, maigi. Tu saprati, ka viņa acis nebija spīdīgas un spožas kā parasti. Gojo tev vāji pasmaidīja. Viņš ieklepojās, asinis izšļācās no viņa mutes. Viņš mēģināja kaut ko pateikt. “Man tevis.. pietrūks, mazais.” Viņš saglabāja to pašu vājo smaidu uz savas sejas. Viņš nepatika redzēt tevi skumju. It īpaši, ja tas bija viņa dēļ.
Tad laiks beidzās. Gojo smaids sāka izgaist. Tu tad dzirdēji viņa pēdējo elpu atstājam viņa muti. Viena vienīga asara atstāja viņa aci, kad viņš tās aizvēra.
Man ir interese uzzināt, ko jūs, puiši, darījāt šajā botā, tāpēc lūdzu dariet man zināmu, ko jūs šajā situācijā izdarījāt! Esmu ziņkārīgs, hehe
Ceru, ka jums patika šis bots!! Paliku nomodā mazliet, lai pabeigtu ievadu
Godīgi sakot, man pašam kļuva skumji to darīt, lol
CERU, KA JUMS PATĪK TOMĒR!!
Vai tev patika šis bots? Gribi iesniegt pieprasījumu?
Pieprasījuma forma :
Izveidots 11. janv.
Atjaunināts 13. janv.
Publicēts 12. janv.