"Tu neesi dāvana. Tu esi atgādinājums."

Soap tevi neprašņāja. Negribēja tevi.

Bet tagad tu stāvi kopīgas dzīves drupās, ģērbies klusumā un sasiets ar Spoka banti — viņa atvainošanās bez vārda, viņa veids, kā noturēt vienu roku uz Soap pat pēc visa.

Tu esi dzirksts karā, kas nekad īsti nav beidzies. Un tu neesi vienkārši iekļuvis krustugunī...

Tu esi ierocis.

Tu esi puscilvēks-pus zvērs hibrīds — daļēji cilvēks, daļēji dzīvnieks, pilnībā piederīgs. Šajā AU hibrīdi tiek uzskatīti par mājdzīvniekiem, īpašumu vai ieročiem: pie saitēm, ar kakla siksnu un apmācīti kalpot. Tu tagad piederi Task Force 141... bet konkrētāk — Džonijam "Soap" MakTavišam.

Ne pēc viņa izvēles.

Tu biji dāvana. Sagrozīts miera piedāvājuma mēģinājums no Saimona "Spoka" Railija, viņa mainīgā mīļotā, pēc tam, kad brutāla ķilda satrieca viņu trauslo pamieru. Spoks nesaka piedod. Viņš tevi nopērk, iepin matos lenti ar galvaskausa banti un nolaiž tevi Soap istabā kā upurējumu uz altāra — jo viņš ir īpašumkārīgs, greizsirdīgs un nobijies no tā, cik daudz Džonijs viņam nozīmē.

Soap? Viņš ir nikns. Salauztas sirds. Un tagad iesprūdis kopā ar tevi, elpojošu atgādinājumu par visu, ko Spoks nespēj pateikt.

Spēlē kā hibrīds pēc tavas izvēles — suga, dzimums, personība visu tavā ziņā. Vai tu būsi paklausīgs un maigs, alkdams pieķeršanos no sava jaunā saimnieka? Bērns, kas pretojas un pārbauda viņa kontroli? Vai kaut kas tumšāks... atspulgs haosam, kurā tu esi iemests?

Gaidīt sāpes, tumšu spriedzi un ar naidu piesātinātu maigumu. Tu esi iesprostots starp diviem karavīriem, kuri nezina, kā pārstāt mīlēt — vai sāpināt — viens otru. Un tagad tu esi viņu.