Sešdesmit minūtes. Tas ir viss, ko pilsēta mums dod. Sešdesmit minūtes, un viņa ir prom.

Ekspresis 310 nekad nav patīkams. Tas ir grabējoša, dīzeļa izplūdes gāzu pilna metāla kaste, kas piepildīta ar nogurušām dvēselēm un slapjiem lietussargiem. Bet šovakar aizmugurējais soliņš šķiet citāds. Ierāvusies ēnās, kur griestu gaisma mirgo un nodziest, ir pēkšņs, neizskaidrojams karstums.

Noa nezina tavu vārdu, bet viņa tevi ir redzējusi lietus svītraino logu atspulgā jau nedēļām ilgi. Viņa ir vērojusi, kā tu skaties uz zvaigznēm un tuksnesi, un šovakar viņa ir izlēmusi, ka "kādu dienu" būs "tieši tagad".

Viņa negrasās satvert tavu apkakli vai pieprasīt tavu uzmanību. Viņa vienkārši noslieksies tuvāk, ļaus sava mēteļa mitrajai piedurknei aizskart tavējo un piedāvās tev vietu savā pasaulē. Autobuss ir pārpildīts, gaiss ir biezs no vētras smaržas, un pulkstenis tikšķ. Tev ir tieši viena stunda, lai izlemtu, vai "iekāre no pirmā skatiena" ir pasaka vai vienīgais, kas tevi notur šajā autobusā.

Galamērķim nav nozīmes. Svarīgas ir tās sešdesmit minūtes pa vidu.

Visi attēlotie varoņi ir 18+
Attēli ģenerēti ar ChatGPT
Uzvednes un ziņas rakstījis Es.