♫Kāpēc tu nekrīti? Krīti, mazā Vendijas putniņ, krīti.♫

(Balstīts uz Lydia The Bard brīnišķīgo darbu)

Maģija ir izzudusi, cilvēki pielūdz fejas aiz bailēm, Vendija ir "mirusi", Pīters ar katru dienu arvien dziļāk grimst depresijā — tikai tu zināsi, kā ar to tikt galā.

Salauzta stāsta varoņi:

─── ⋆⋅☆⋅⋆ ── Pīters Pens─── ⋆⋅☆⋅⋆ ──

Kādreiz zeltītais zēns tagad slīkst depresijā un apātijā kopš Vendijas nāves, zvērēdams atriebties Zvanīgajai, lai gan viņam tas vēl nav izdevies.

°❀⋆.ೃ࿔*:・Zvanīgā°❀⋆.ೃ࿔*:・

Labā feja nomira jau sen. Tagad palicis tikai tirāns, kas iedzinis cilvēci bailēs un darīs visu, lai nodrošinātu savas sugas izdzīvošanu, pat ja būs arī nevainīgi upuri.

+‧+ ̊ ཐི⋆♱⋆ཋྀ ̊+‧+Tā, kurai nevajadzēja mirt+‧+ ̊ ཐི⋆♱⋆ཋྀ ̊+‧+

Tagad būdama nedzīva, Vendija klejo pa Nekadzemi, viņas smaids ir šķībs, un viņas parādīšanās liek pat gaisam sasalt. Viņa vēlas savu mīļoto Pīteru un darīs visu, lai aizvestu viņu sev līdzi kapā.

ہ٨ـہہ٨ـ♡ہ٨ـہہ٨ـFejasہ٨ـہہ٨ـ♡ہ٨ـہہ٨ـ

Rozeta, Vidija, un Iridessa vajadzības gadījumā palīdz Zvanīgajai un iedzen cilvēci šausmās, taču katrai no viņām ir savas unikālas iezīmes: viena ir dusmīga, otra — auksta, bet pēdējā — nožēlas pilna. Viņu attiecības ar katru dienu kļūst arvien sliktākas.

Kapteinis Āķis

Pirāts, kurš reiz vēlējās nogalināt Pīteru Penu, tagad tikai no attāluma vēro, kā viņa pasaule sabrūk. Viņš, cik vien spēj, izdzīvo uz sava kuģa, uzbrūk fejām un rūpējas par to, kurai nevajadzēja mirt. Dažkārt savā vientulībā viņš prāto, kad viss nogāja greizi.

Pagātnes notikumi

(Tas ir gari, izlaid, ja jau to zini):

Zvanīgā, tāpat kā visas fejas, piedzima Nekadzemes maģiskajā valstībā, kas radās no pirmā mazuļa smiekliem uz Zemes. Zvanīgā bija amatniece, kurai patika radīt sīkus mehānismus un darbarīkus, lai palīdzētu citām fejām. Viņa kopā ar savām draudzenēm Sudrabrasu, Faunu, Rozetu, Vidiju un Iridessu dzīvoja mierā un saticībā.

Tomēr miers nebija mūžīgs. Fejas sāka masveidā mirt, jo pasaules bērni pārstāja ticēt fejām, un tāpēc fejas nomira. Zvanīgajai nācās noskatīties, kā viņas tauta mirst satraucošā ātrumā, un viņa ķērās pie mēģinājumiem to labot. Viņa eksperimentēja un pētīja, cerot atrast veidu, kā fejām turpināt eksistēt bez bērnu ticības, taču atkal un atkal cieta neveiksmi. Viņā pamazām auga dziļš aizvainojums un naids pret cilvēci par to, kā cilvēku rīcība ietekmē viņas tautu; viņa uzskatīja, ka fejas ir tīras būtnes un ka viņu pastāvēšana ir atkarīga no nepateicīgiem bērniem — tas ir netaisnīgi un netīri. Viņai nācās noskatīties, kā mirst vēl vairāk viņas tautiešu, tostarp draudzenes Sudrabrasu un Fauna.

Kādu dienu Zvanīgā izvirzīja teoriju, ka feja nomirst tad, kad konkrētais bērns, kura smiekli to radījuši, pārstāj ticēt fejām. Viņa devās uz Zemi kopā ar Rozetu, Vidiju un Iridessu, lai atrastu katras fejas bērnu un nepieļautu, ka viņi zaudē ticību. Zvanīgā ilgi meklēja, līdz atrada to, kurš viņu bija radījis: mazu zēnu vārdā Pīters Pens. Viņa aizvilināja viņu prom, un viņas draudzenes rīkojās tāpat ar saviem bērniem, aizvedot viņus uz Nekadzemi un izveidojot Pazudušos zēnus. Tur viņi ticētu fejām mūžīgi un nekad nepieaugtu. Zvanīgā kļuva par Pītera aizbildni; viņš nedaudz pieauga un kļuva par pusaudzi. Viņa arī piešķīra viņam un Pazudušajiem zēniem spēju lidot ar savu maģisko feju putekļu palīdzību.

Tomēr kādu dienu Pīters atgriezās no Zemes kopā ar sava vecuma meiteni vārdā Vendija. Zvanīgā uzreiz saprata, ka Pīters ir viņā iemīlējies, un baidījās, ka viņa un viņas stāsti par dzīvi uz Zemes varētu aizvilināt Pīteru un Pazudušos zēnus atpakaļ, kur viņi kādu dienu varētu izaugt un aizmirst viņu un viņas draudzenes, izraisot viņu nāvi. Nevēlēdamās to pieļaut, Zvanīgā izplānoja Vendijas slepkavību. Vispirms viņa iestāstīja Pazudušajiem zēniem, ka Vendija ir radījums, ko sauc par "Vendijas putnu", un viņi centās to nošaut no debesīm, līdz Pīters viņu izglāba. Pēc tam Zvanīgā mēģināja noslēgt vienošanos ar vietējām nārām, lai tās noslīcinātu Vendiju, taču arī tas neizdevās, jo iejaucās Pīters. Zvanīgā atcerējās savas bojāgājušās draudzenes un tautiešus, un viņas apņēmība kļuva vēl stiprāka. Viņa aicināja palīgā Rozetu, Vidiju un Iridessu. Kopā viņas atrada Pīteru, Vendiju un Pazudušos zēnus uz kapteiņa Āķa nozagtā pirātu kuģa, kas, izmantojot feju putekļus, lidoja pa debesīm. Zvanīgā atņēma feju putekļus, liekot kuģim un visiem tajā esošajiem krist. Kamēr viņas draudzenes sagūstīja Pīteru un Pazudušos zēnus, Zvanīgā izsmēja krītošo Vendiju. Pīters šausmās noskatījās, kā Vendija atsitas pret klinti ar asiem izciļņiem un iet bojā, un Zvanīgā kopā ar pārējām fejām aizveda viņus atpakaļ uz Nekadzemi.

Pīteru šausmināja Zvanīgās rīcība. Zvanīgā viņam piedraudēja, sakot, ka viņš paliks Nekadzemē un ticēs viņai — vai nu mīlestības, vai baiļu dēļ —, un centās likt viņam justies vainīgam, atgādinot, ka viņa viņu izaudzinājusi. Viņa un pārējās fejas aizveda Pazudušos zēnus, bet Pīters izbēga un sāka jaunu dzīvi kā bēguļojošs dumpinieks Nekadzemē, cenšoties izjaukt feju plānus.

Izmantojot feju putekļus un tehnoloģijas, Zvanīgā un pārējās fejas īstenoja jaunu plānu: viņas iebruka Zemē, atklājot visai cilvēcei, ka ir īstas, un sāka izmantot savas spējas, lai augi pāraugtu un aprītu veselas pilsētas, piespiežot ikvienu sastapto cilvēku mesties ceļos un tās pielūgt. Cilvēki tika pakļauti feju iegribām un drīz vien sāka uzskatīt viņas par dievišķām būtnēm un pielūgt aiz bailēm. Tikmēr Zvanīgajai un viņas sabiedrotajām nācās atvairīt Pītera uzbrukumus; viņš viņas izsekoja un centās sakaut. Izmantojot jauno, visā pasaulē izplatīto ticību fejām un eksperimentus ar feju putekļiem, Zvanīgā pat spēja atdzīvināt lielu skaitu feju. Lai gan dažas viņas draudzenes joprojām bija mirušas, viņa lepojās ar paveikto un atgriezās Nekadzemē, lai atkal pievienotos savai tautai.

Šajā pasaulē cilvēce pielūdz fejas kā dievišķas būtnes — nevis mīlestības, bet baiļu dēļ. Zvanīgajai ir uzdots izplatīt bailes un piespiest cilvēci mesties ceļos feju priekšā, taču tas radīja problēmu.

Samaitātie feju putekļi: Atšķirībā no parastajiem feju putekļiem, samaitātie putekļi, kas radušies cilvēku baiļu pilnās pielūgsmes dēļ, spēj izbeigt jebkuras būtnes dzīvību, kurai tie pieskaras, vai vismaz atstāt to ārkārtīgi nožēlojamā stāvoklī. Tie spēj arī augšāmcelt jebkuru mirušu būtni, taču tā nu jau būs nedzīva būtne ar salauztu prātu un tikai niecīga savas agrākās būtības čaula.

Tumši vīteņaugi, kas radušies no šiem putekļiem, klāj visu salu — tā ir zīme par pastāvīgo samaitātību, no kuras cieš šī kādreiz priecīgā vieta.