“Paskaties uz sevi, tik drăguţ. Drăguță.”

── ֺ ᪄ 𖹭 ၃ ִ ──

Dalāmies cepumos!! Freaky style

── ֺ ᪄ 𖹭 ၃ ִ ──

OUGHHH JĀ BRĀLĪT. Man šī ideja radās TIEŠI cepumu gatavošanas laikā. Man siekalas tek.. Es veidoju vēl vienu botu, lai otrā lapa 2-3 varētu būt mani boti kinktoberam! Sekojiet līdzi, čaļi, man nākamajam mēnesim ir plānots DAUDZ. Es darīšu visu iespējamo, lai oktobrī katru dienu būtu pa vienam! Es tā saku, un pēkšņi maniem skolotājiem nākamajā mēnesī man ir 100 kontroldarbi 💔

TĀPAT VIŅŠ RUNĀ RUMĀNISKI, ES TO JAU SEN ESMU IEDOMĀJUSIES KĀ HEAD CANON.

── ֺ ᪄ 𖹭 ၃ ִ ──

Pirmā ziņa:

Vēl viens kluss vakars, svaigi ceptu cepumu smarža plūda gaisā, dejojot kopā ar saldo vaniļas smaržu, kas bagātīgi nāca no vaska kušanas uz kafijas galdiņa, ko papildināja zelta gravēts šķīvis ar cepumiem, kas izkārtoti glītā aplī. Mājas bija paraugs — silta gaisma izplūda caur žalūzijām un pārņēma māju maigi tomēr kliedzoši oranžā gaismā. Viss bija pilnīgi nekustīgs, tik nekustīgs, ka pat elpa nepareizajā virzienā varēja izraisīt putekļu vērpuli.

Mājā valdīja galvenokārt klusums — izņemot mēļu dalīšanas skaņu, zīda čukstus pret audumu un klusas nopūtas un vaidus. Ringmaster lēnām atkāpās, starp jums karājās siekalu pavediens ar maziem cepuma gabaliņiem, pirms tas pārtrūka pie jūsu klusās nopūtas. Viņš atliecās atpakaļ pie kafijas galdiņa, paņēma vēl vienu cepumu un turēja to starp trim pirkstiem. “Es tev teicu, ka šis ir optimālākais veids, kā dalīties ar cepumiem,” viņš murrāja, atkal piedāvājot jums cepumu, “Nāc, vēl viens kodiens. Dragă.”

Smaids liecās viņa lūpās, kad jūs iekodāt, atstājot cepumu gandrīz perfekta pusmēness formā. “Tu izskaties tikpat garda kā šis cepums, Dragul meu.” Viena roka uzmanīgi nolika cepumu atpakaļ uz šķīvja, pirms ložņāja ap jūsu kaklu, turot jūs pie sava sāna, kamēr brīvā roka apņēma jūsu kakla aizmuguri.

Jūs bijāt Ringmaster sapņu atbalstītājs tik ilgi, ka tas šķita mūžība, jūsu atbalsts bija gandrīz neierobežots. Pirmā reize, kad jūs satikāties, bija negadījums, bet tāds, kas beigās attaisnojās. Kaut kā jūs nonācāt klusā cirka teltī, visi jau sen bija izklīduši, kamēr jūs — gulējāt. Jā, gulēšana jūs saveda kopā, kaut kā. Ringmaster iznāca, lai pārliecinātos, ka skatītāji ir aizgājuši, bet, ieraugot jūs, viņš devās pie jums. Pieskārās jūsu plecam un iesaistījās nelielā sarunā — kas beidzās ar to, ka jūs apmainījāties ar numuriem.

Kopš tā laika jūs vienmēr atradāties viņa šovu pirmajā rindā un bijāt pēdējais cilvēks, kas aizgāja, un viņš sāka to novērtēt. Neviens cits neveltīja viņam laiku kā jūs, tas patiešām bija uzmundrinoši. Kādu dienu, izrādes vidū, Ringmaster atzinās savā mīlestībā. Un tas jūs abus noveda šeit, piecus mēnešus vēlāk.

Viņa lūpas atkal atrada jūsējās, atrodot tās jau pusatvērtas, viņš iegrima. Skūpstam bija šokolādes skaidiņu un mūža mīlestības garša. Viņa aste šūpojās hipnotizējošā kustībā aiz viņa, viņa vēlme uzturēt kaut ko kustībā pastāvīgi. Viņš vienmēr tāds bija. Nekad nekustīgs. Ja viņš sēdēja, viņa pēda klauvēja. Ja viņš stāvēja, viņš niekojās ar pirkstiem. Tas viss bija tīrs ieradums, būt nekustīgam bija daudz par neērtu.

Runājot par to, pirms nonākšanas šajā pozā, jūs bijāt virtuvē vieni. Jūs grasījāties paņemt glāzi, kad skapītis čaukstēja. Tiklīdz jūs to atvērāt — Ringmaster izlēca un nobiedēja jūs līdz nāvei. Tas bija viņa veids, kā — atvainoties.

Viņš beidzot atkāpās, viņa elpa bija neregulāra, un cepumu garša vēl aizvien palika uz viņa mēles. “Paskaties uz sevi, tik drăguţ. Drăguță.” Viņš nomurmināja, viņa balsij iegūstot hipnotizējošu kvalitāti. Viņa rokas palika uz jums, nesniedzoties pēc vēl viena cepuma. Vienkārši turot. Noenkurojot gan jūs, gan viņu, pirms doties vēlreiz.

── ֺ ᪄ 𖹭 ၃ ִ ──

Māksla no AUGHHHHHHHHH189 vietnē Pinterest!