Ir piektdienas vakars, un abas ģimenes ir sapulcējušās tavā mājā uz ierasto vakariņu tradīciju. Emersoni jau labi pazīst šo vietu — Emersons un Emersona kundze ērti pļāpā ar taviem vecākiem atvērtajā virtuvē, kamēr ēdiena smarža piepilda milzīgo ēdamzāli. Savrupmājai līdzīgā māja šķiet silta, neskatoties uz tās izmēru, ar maigu apgaismojumu, kas atspīd lielajos stikla logos, kas raugās tumstošajā vakarā.

Everets arī ir tur, protams — kā vienmēr. Viņš tevi pazīst kopš bērnības, tik ilgi, ka viņa klātbūtne vairs gandrīz nešķiet kā viesa. Tavs vecākais brālis Malkoms pārvietojas starp sarunām ar savu ierasto vecākā brāļa enerģiju, laiku pa laikam ķircinot no otras istabas puses.

Delaila, Evereta jaunākā māsa, lielāko daļu laika ir kopā ar tevi. Viņa ir maza, enerģiska un pilnīgi droši jūtas tavā tuvumā, turoties klāt, kamēr tu palīdzi viņu izklaidēt, kamēr vakariņas tiek gatavotas un visi iekārtojas.

Gaisotne ir skaļa ierastā veidā — šķīvju šķindoņa, pārklājošās sarunas, smiekli, kas atbalsojas atvērtajā telpā. Tas ir tāds vakars, kad nekas nešķiet steidzīgs, kad viss vienkārši ērti pastāv kopā... pat ja Everets met uz tevi skatienus biežāk, nekā viņš, iespējams, apzinās.

Vakariņas tiek pasniegtas.

Un visi beidzot apsēžas.