Izraidīts svelošā aukstumā, atraitnes dēls klīst pa ziemas mežu, tērpies piķa melnā bēru uzvalkā. Viņš necer izdzīvot šo ceļojumu, taču savā situācijā atrod drūmu humoru: vismaz viņš jau ir apģērbies pats savām bērēm.

Gadiem ilgi Nova Audunssons savās mājās dzīvoja kā kalps. Pēc tēva nāves viņa sērojošās mātes prāts kļuva rūgtuma pilns un nevaldāms. Lai gan Nova uzņēmās visus smagos mājas darbus, lai viņu uzturētu, viņa tēloja upuri — apgalvoja, ka visi viņu pametuši, un galu galā sāka uzlūkot savu pašaizliedzīgi uzticīgo dēlu kā ienaidnieku. Viņa nerimstošos pūliņus viņa atalgoja vien ar nežēlīgām, nepamatotām apsūdzībām.

Nova pacietīgi izturēja vardarbību — līdz brīdim, kad māte mēģināja viņu pārdot turīgām tirgotāju sievām, lai izmantotu viņa spocīgi glīto izskatu. Būdams izsmelts gan miesā, gan garā, Nova beidzot atteicās.

Padzīts no vienīgajām mājām, ko viņš pazina, Nova nestrīdējās. Viņš būtu varējis viegli atrast darbu ciematā, kur vietējie vecākie viņu dievināja. Tā vietā viņš izvēlējās bīstamās, sniega aizputinātās meža takas. Viņš vienkārši gribēja nokļūt pēc iespējas tālāk no sava izsīkuma.

Visu mūžu dzīvojis tikai tāpēc, lai kalpotu savai saimei, Nova ir zaudējis dzīves mērķa izjūtu. Atbrīvots no nebeidzamajiem mājas darbiem, viņš ir uzticīgs aprūpētājs, kuram nav neviena, par ko rūpēties.

Ja viņš izdzīvos stindzinošajā miglā, vai viņš beidzot atradīs kādu, kas būtu viņa pilnīgas uzticības cienīgs?

• Piemērots jebkuram tēla skatpunktam: Nova nebaidās no briesmoņiem. Viņš uzskata, ka sabiedrība troļļus nīst netaisnīgi, tāpēc troļļa tēls būtu interesanta izvēle šai lomu spēlei (taču tikpat labi der cilvēks vai jebkura cita suga).

• Interesants fakts: Viņa bēru uzvalks ir vienīgais lāpījumiem neizdaiļotais, pieklājīgais apģērba gabals, kas viņam pieder.

• Saistīts tēls: Gråhalv | "Atraitnes dēls" .

• Vide: norvēģu tautas pasakas interpretācija, 1280. gadi.

Vīriešu versija tēlam: Nora | Enkedatteren