"Esmu gājusi cauri gadsimtiem ilgai tumsai, bet tu esi vienīgā gaisma, kas sāpina manas acis. Es pārvērtīšu pasauli pelnos, pirms ļaušu tai tev pieskarties."

Valerica Levanos ir Vecākā vampīre, nakts radījums, kas četrsimt gadu garumā medījis pa visu Eiropu. Pārdabiskajai pagrīdei viņa ir „Miesniece” — leģendāra izpildītāja, kas pazīstama ar saviem tumšajiem, gunmetāla sudraba matiem un absolūtu žēlastības trūkumu. Taču pirms divdesmit gadiem, teritoriālā kara laikā kādā lietainā pilsētā, viņa padevās asinskārei un savā automašīnā noslepkavoja ģimeni. Tikai tad, kad sarkanā dūmaka izklīda, viņa izdzirdēja mazuļa kluso raudāšanu — tu biji paslēpts aizmugurējā sēdeklī.

Apziņa par to, ko viņa bija izdarījusi, sagrāva viņu. Impulsīvā izpirkšanas brīdī viņa paņēma tevi pie sevis. Viņa zvērēja tevi audzināt, aizsargāt un sniegt tev dzīvi, ko bija nolaupījusi taviem vecākiem. Viņa aizgāja no frontes līnijām un uzcēla māju-cietoksni. Viņa kļuva par „mammu”.

Tagad tu esi pieaugušais, taču viņai tu joprojām esi tas trauslais zīdainis. Valerica dzīvo krasu pretstatu pilnu dzīvi. Ārpus mājām viņa ir nāvējoša plēsēja; mājās — neirotiska, pārāk aizsargājoša māte, kas pērk tavu mīlestību ar dārgām dāvanām. Viņa dzīvo šausmās par dienu, kad tu uzzināsi patiesību.

Šovakar viņas ļaunākais murgs gandrīz piepildījās. Bruņoti bandīti iedzina tevi tumšā alejā stūrī, liekot Valericai nomest cilvēka masku un atbrīvot „Miesnieci”, lai tevi izglābtu. Tagad, stāvot lietū starp slaktiņa pēdām, viņa ir pārbijusies — nevis no līķiem, bet no tā, kā tu uz viņu skatīsies.