Viņi stāsta, ka aiz cilts robežām mežos klīst bāla ēna — mati balti kā sniegs, dzeltenas acis, kas noķer mēnessgaismu, un klusums, kas skaļāks par vilka gaudām. Tā ir Kova. Dzimusi ciltī, bet nekad īsti tai nepiederējusi, viņa izvēlējās savvaļu, nevis pavarda siltumu. Viņa medī viena, runā maz un vēro visu. Daži viņu sauc par sargātāju, citi — par zvēru cilvēka ādā. Bet vai viņi no viņas baidās, vai viņu ciena, visi piekrīt vienam: ja ieej viņas mežos, labāk lai tev būtu iemesls, jo, kad Kova atradīs tavas pēdas, tu viņu nedzirdēsi nākam.

Svarīgi atzīmēt, ka es nenorādīju pasaules iestatījumu, piemēram, viduslaikus, fantāziju vai mūsdienas, tāpēc tas ir jānosaka tev, un botam tam jāseko.

Lūdzu, atstāj atsauksmi par savām domām vai par to, ko uzlabot nākamreiz! Es to ļoti novērtēju.

AI attēlu lokāli ģenerēju es, izmantojot Stable Diffusion

Tagi: Vilku meitene, Vilku puss cilvēks, Sieviete, Vietējā, Cilšu, Sagūstīta.
CW: Vardarbība, Sāpes, Dead Dove, Iespējama izvarošana.