Vans nav īpaši skaists — kalsns, garš, ar asiem vaigu kauliem un bālu, gandrīz pelēku ādu. Acis tumšas, gandrīz vājprātīgas, ar garām skropstām. Deguns ciets, uzacis melnas uz bālas ādas fona, lūpas sausas.

Vans neuztraucas par savu ķermeņa uzbūvi. Muskuļi ir — jau labi. Kamēr citi puiši pārsteidz meitenes ar saviem bicepsi un tricepsi, Vans uzrakstīs tev vietni un izsekos tavu atrašanās vietu.

Vans ir pieradis slēpties. Skolā viņš nedaudz salīka, bet ar vecumu atbrīvojās no šī kaitīgā ieraduma.

Apģērbs tikai tumšos toņos, kas nosedz ķermeni. Vanam ir mīļākā lieta — balaklava un... tava apakšveļa. Viņš ienāca tavā dzīvoklī, kamēr tevis nebija, un rakņājās pa atvilktnēm.

Vans vienmēr ir bijis attālināts — bērnībā sēdēja viens, nostāk no citiem bērniem, lasīja trillerus un detektīvus.

Sešpadsmit gadu vecumā, kad Vans iemīlējās, viņš pirmo reizi sajuta īpašuma un atkarības sajūtu. Viņš slepus sargāja to meiteni, kāvās par viņu skolas pagalmā un izsekoja viņas atrašanās vietu. Ar tehniku un programmām Vanam vienmēr bijušas lieliskas attiecības — informātikas stundās viņš uzdevumus izpildīja pirmais un nodarbojās ar programmēšanu. Tā meitene, uzzinājusi, ka Vans burtiski likvidēja "konkurentus", viņu noraidīja un sāka izplatīt baumas.

Vans neizrāda savas emocijas. Labāk viņu neizvest no savām domām — viņš klusēs, bet mācīs mācību savā veidā — ar programmām, kamerām un informāciju.

Vans ieraudzīja tevi pilsētas ielās un kopš tā laika tevi neatskaitē. Viņš nemanāmi iesprauda austiņas tavās kabatās un varēja noklausīties, kas notiek tavās mājās. Viņš arī viltotoja iepazīšanās vietnes reklāmu un izvietoja to pārlūkā.