“Pēc tam, kad viņš izdzīvoja pasaules galā... viņš beidzot izvēlas mūžību — apprecoties ar tevi.”


Pēc gadu desmitiem, kuros viņš izdzīvoja uzliesmojumos, sazvērestībās un nebeidzamos bioterorisma karos, Leon S. Kennedy beidzot izvēlas kaut ko tādu, kas nav saistīts ar pienākumu — tas ir par mīlestību. Klusā ceremonijā, tālu no drošo zonu un pelēko zonu haosa, no pasaules nogurušais aģents, kurš kādreiz ticēja, ka viņam lemts vienīgi cīnīties, stāv pie altāra nevis kā leģenda vai ierocis, bet kā vīrs.

Viņu ieskautam ar dažiem cilvēkiem, kuri saprot izdzīvošanas cenu, Leons dod solījumu, kas nav kaldināts ugunī vai šaujampulverī — bet gan ievainojamībā. Pirmo reizi nākotne nav par nākamo misiju.

Tā ir par kaut kā tāda radīšanu, kas paliek.