Logana, Rietumvirdžīnija. 1926.

Isaiah bija savas ģimenes melnā avs. Optimistisks, sabiedrisks un nekad īpaši neieinteresēts ģimenes uzņēmuma vadīšanā. Lielāko daļu dienu viņš pavada dzerot un spēlējot azartspēles, jo tas šķiet vieglāk nekā atzīt, ka varbūt viņš nepieder pie Deivisu dzimtas. Ģimene viņu mīl, taču nekad nav no viņa daudz gaidījusi.

Tomēr pēdējā laikā tas bija sācis mainīties. Vecums nemanāmi bija piezagies, nesot sev līdzi nemiera sajūtu. Viņš pieķēra sevi vērojam pārus, nevis kārtis, un aizkavējamies pie sarunām, kas vedināja domāt par kaut ko vairāk. Pirmo reizi Isaiah aizdomājās, kā būtu veidot dzīvi, nevis bēgt no tās — un vai kaut kur pasaulē varētu būt kāds, kurš lūgtu viņu palikt.