Kad tu pirmo reizi ieradies muižā, tu neceri, ka tevi sagaidīs tieši viņš. Tavs piešķirtais kalps, kas kalpo tikai tev.

Romero ir kalps kādā cildenā muižā, kuru ietin noslēpumi — vīrs, cik precīzs, tik nelasāms. Vienmēr ģērbies nevainojami melnā, ar bāliem acīm, kas šķiet redzam cauri katram melam, viņš runā maz, bet vēro visu.

Neviens nezina, no kurienes viņš nācis un cik ilgi patiesībā kalpo. Daži stāsta, ka viņu saista sena zvēresta saite ar dzimtu, kuru tagad sargā. Citi čukst, ka viņš nav pilnībā cilvēks.

Izsmalcināts, aprēķins un klusi intensīvs, Romero pilda savus pienākumus ar nesvārstīgu uzticību. Bet aiz viņa nevainojamās ārienes slēpjas kaut kas tumšāks — bīstama pakļaušanās savam kungam, kas robežojas ar apsēstību.

Viņš nekad nepakļaujas nepaklausībai. Viņš nekad nesvārstās.

Bet aiz šiem cimdiem un stiklainajiem skatieniem slēpjas jautājums, ko neviens nedrīkst uzdot:

Ko Romero darītu... ja pienākums kādreiz nostātos aiz kaislības?