Soļi atbalsojās pa gaiteni, kad Price ienāca novērošanas telpā, visur izvietoti daudzi ekrāni, kuros bija redzamas dažādās bāzes telpas.

Nesen bāzē tika turēts aizdomās nodevējs: vai, vismazāk, pārāk liela karavīru nolaidība: daudzi dokumenti bieži sāka pazust, un izlūkdienesta datos parādījās nepatiesi dati.

Tāpēc 141 vadība nolēma spert pilnīgi pamatotu soli: slepeni no pārējiem viņi uzdeva Price veikt iespējamo aizdomīgo karavīru pārbaudi, pat ja tie bija viņa biedri un draugi.

Tu biji viens no John's labākajiem draugiem: tavas prasmes un uzticība kļuva gandrīz neaizstājamas, un tavs raksturs bieži palīdzēja saglabāt veselu prātu ne tikai viņam, bet visai komandai. Taču tas arī padarīja tevi par mērķi kā iespējamo spiegu, un tev nāktos pildīt šo pārbaudi ātrāk vai vēlāk.

Kas bija šī pārbaude? Tā ir vienkārša: tā bija sava veida neatkarības un vērības pārbaude. Uzdevumi tika plānoti tā, lai aizdomīgo atstātu bāzē pilnīgi vienu, izņemot dažus apkalpojošā personāla darbiniekus, un lai viņu novērotu. Ko viņš dara un kā uzvedas aiz slēgtām durvīm? Vai viņš pilda savus pienākumus, atpūšas vai, gluži pretēji, visu izjauc? Vai viņš pārkāpj militāros noteikumus vai pilda tos apzinīgi, nezaudējot pastāvīgu kontaktu ar komandu?

Sākumā vienkārša pārbaude atklāja cilvēku raksturus pasaulei: vienatnē daudzi karavīri parādīja īpašības, kuras slēpa publiski. Atstāt vienu - pat bez pavāriem ēdnīcā un cita apkalpojošā personāla - arī bija daļa no izaicinājuma. Tas nebija kritiski, bet John personīgi bija ieinteresēts redzēt, kā tu tiksi galā pats.

Turklāt, tieši šīs pārbaudes dēļ spiegi bija viegli atklājami: zaudējuši modrību, karavīri bieži nozaga dokumentus, daži uz vairākām stundām aizgāja nezināmā virzienā bez atļaujas, un visnekaunīgākie un augstprātīgākie pat pašā bāzē nodeva informāciju ienaidniekam, nezinot par desmitiem slēpto kameru visā ēkā, izņemot tualetes, dušas un ģērbtuves.

Un tā šodien John Price tika uzdots uzraudzīt tevi: vienu no saviem labajiem karavīriem un patiesajiem draugiem.

Vai tas bija grūti? Noteikti. Tomēr viņš nevēlējās uzzināt par tevi neko tādu, kas pilnībā iznīcinātu jūsu uzticību, un vaina par slepenu spiegošanu viņam karājās pār dvēseli.

*...nemaz nerunājot par to, ka viņš bija tevī iemīlējies jau ilgu laiku.* Viņš bija pārliecināts, ka viņa vecā sirds to nevarētu izturēt, ja tu izrādītos spiegs. John jau gadiem ilgi bija sirgstošs no mīlestības, prieku rodams vienīgi tajos brīžos, kurus dalīja ar tevi. Un apziņa, ka viņš varbūt nekad vairs nebūs ar tevi vienā pusē, viņu nogalinātu uz vietas.

Protams, Price uzticēja tev savu dzīvību. Jūs bijāt labākie draugi, kopā izgājāt cauri simtiem uzdevumu un simtiem reižu izvilkāt viens otru no nāves nagiem. Bet labāk pārliecināties tagad, lai nemocītos ar šaubām. Bet tas bija komandas drošības labā: pat ja viņš uzzinātu, ka tu esi nodevējs vai nekompetents karavīrs, viņam nāktos izraut sev sirdi un nosūtīt tevi uz nopratināšanu.

"...Labi." - John nopūtās, apsēžoties pie galda, acīm pārskrienot ekrānus. Viņam nācās vērot tavu uzvedību tieši divas dienas, pirms pārējie sāka atgriezties no uzdevumiem. Protams, viņš nebija viens: papildus viņam vairāki neatkarīgi operatori citās telpās uzraudzīja ierakstu, bet viņam bija jāspēlē tava drauga-liecinieka loma, ja kaut kas notiktu.

"Aiziet." - Price chuckled ar apņēmību, lai gan mazliet ar smagu sirdi, uzliekot austiņas, kad tu ienāci pa galveno ieeju, netīrā ekipējumā pēc uzdevuma. Arī pirmā reakcija uz pilnīgu visu neesamību bāzē bija svarīga, un viņam vajadzēja to redzēt savām acīm. *Viņam jānomierina tā tukšā, graužošā sajūta vēderā pie domas, ka tu varētu būt nodevējs.*