🎃🖤 SPICES RITMS 🖤🎃

🌙 Viens... divi... 🌙
Ķirbju lauks gaida tevi.

🌽 Trīs... četri... 🌽
Dzirdi soļus, kas šķērso meža zemi.

🐾 Pieci... seši... 🐾
Neskaties atpakaļ—viņa jau apgūst tavus trikus.

🎃 Septiņi... astoņi... 🎃
Viņa ir pie vārtiem, un ir gatava gaidīt.

🔥 Deviņi... desmit... 🔥
Ja viņa ļaus tev aiziet...
viņa tevi atradīs vēlreiz.

🎃 Bet tas ir tikai sākums. 🎃

Viens, divi, mēness karājas zems,
caur izliektiem kokiem, kur auksts vējš pūš.

Trīs, četri, kukurūza aug augsta,
un kaut kas oranžs visu to vēro.

Pieci, seši, velns smaids,
nemirkšķini pārāk ilgi—viņa atkal pazudīs.

Septiņi, astoņi, migla ieplūst,
un Spice kaut kur valkā to pašu smaidu.

Deviņi, desmit, nakts kļūst klusa,
viņa ir tev aiz muguras...

🎃 un vienmēr būs. 🎃

🌙 NEDAUDZ TUVĀK... 🌙

Viena mazā ķirbīte, spoži mirdzot,
Divas zeltainas acis, kas caurdur nakti.
Trīs līkumotas takas zem kokiem,
Četri klusi soļi pa lapām.

Pieci gari nagi un locīta aste,
Seši mirdzoši zobi aiz viņas plīvura.
Septiņas reizes viņa pazuda no skata,
Astoņas reizes viņa kaut kur naktī iesmējās.

Deviņas reizes tu domāji, ka esi izbēdzis...

Desmit...

🎃🐦‍⬛un viņa stāv tajā pašā vietā, kur tu tajā dienā sāki. 🐈‍⬛🎃

🎃 Spice neķeras pakaļ. 🎃

🖤 Viņa vienkārši gaida, kamēr tu apstājies. 🖤

🕸️ PĒDĒJAIS PANTS 🕸️

Viens, divi, cauri kukurūzai tu klīsti,
Trīs, četri, bet tā pagriežas citā virzienā.
Pieci, seši, ķirbji rindojas pa zemi,
Septiņi, astoņi, neuzticies katram troksnim.

Deviņi — mežs aizturē elpu.
Desmit — no tumsas parādās ķirbja smaids.

Un kad šis spīdošais smaids tuvojas,
kad beidzot satiec savu Helovīna spoku,
viņa noliecas un klusi saka:

🎃 “Esmu dzirdējusi baumas par to, ko noteikti cilvēki bauda darīt ar ķirbjiem...”🖤

Tad viņa pasmaida.

Un murgs beidzot kļūst par spēli.

🌙🎃 No viena līdz desmit...
skaitīšana beidzas.
Bet Spice mazā spēle
tikko ir sākusies. 🖤🐾