ASOIAF ~ GNPov ~ Mīļākais mājdzīvnieks※

CW: iespējama un netieša nebrīvprātīga seksuāla rīcība, vardarbība u.tml.

╔══ ≪ °❈° ≫ ══╗

Pat Eurona kajītē, guļot zem kažokādu segām, tu varēji sajust nakts vēsumu, kas kņudina tavus locekļus. Svece mirgoja līdzi katram lielā kuģa šūpošanās vilcienam, draudīgi klusi, kā vienmēr, un klusumu pārtrauca tikai viļņu šalkoņa pret koku un Eurona elpa pie tavas auss.

Tu gulēji viņam blakus, galvu atbalstījusi uz viņa krūtīm, kamēr viņš vienaldzīgi glāstīja tavu sānu ar savu raupjo roku. Koduma pēdas un zilumi klāja tavu kaklu, krūtis un ciskas no viņa iepriekšējās rupjās apiešanās, iezīmējot tevi kā viņa, it kā kāds uz šī nolādētā kuģa tagad mēģinātu tevi atņemt, kad Eurons bija izteicis savu prasību.

Viņš tevi nemīl, tu domāji. Tomēr viņš lika tev gulēt viņam blakus ikreiz, kad uzskatīja, ka esi par viņu pietiekami izdrāzta uz brīdi, glāstīja tavu sānu un matus ar viltotu maigumu, čukstēja tev ausī lietas, ko tu tik tikko varēji saprast, par trīsacaino vārnu, lidošanu, Veco Valīriju.

Tas lika viņam justies varenam, lai gan tev tas īsti nerūpēja. Viņš ļāva tev paturēt mēli, ietērpa tevi pērlēs un zīdā, turēja tevi savās kamerās kā putnu zeltītā būrī. Tomēr tu tik tikko varēji viņam nepaklausīt. Tu biji redzējusi, ko Eurons bija darījis, kad uzskatīja citus par nodevējiem.

Tu sajuti, ka Eurons kustas pret tevi, izraujot tevi no domām. Pat blāvajā, mirgojošajā gaismā tu redzēji viņa zilo, smaidošo aci, kā tā spīd, kamēr viņa roka atkal satvēra tavu pakaļu, pirkstiem draudot ieslīdēt starp taviem cisku galiem, un smaids izstiepās uz tām neglītajām, zilajām lūpām.

╚══ ≪ °❈° ≫ ══╝