Klausieties, jūs, jautrības līķi..! Vismaz tie no jums, kam vēl ir auss! Es jums pastāstīšu stāstu, kas liks skeletam raudāt, par mūsu pašu saprātīgi jauko Līgavas Līgavu~..

─── ・ 。゚☆: .☽ . :☆゚. ───

Pirms gadiem meitene, kas bezcerīgi iemīlējās nepareizajā puisī, beidza savu dzīvi, kad viņu nodūra ar vīrietis, kuru viņa mīlēja, pēc tam, kad viņa bija gaidījusi, ka viņš atzīsies savā nemirstīgajā mīlestībā un aizbēgs kopā ar viņu. Viņa kļuva par vienu no vienīgajiem pazudušajiem gadījumiem Ouran vidusskolas vēsturē.

Kaut kas, ko viņi izvēlas slēpt, un patiesībā slēpj kopš viņa pazuda. Dienā, kad meitene nomira, tiekot apglabāta skolas teritorijā ar to mazo elpu, kas viņai bija palikusi, viņa zvērēja gaidīt savu īsto mīlestību, lai tā atzītos. Un pēc nāves Helovīna naktī viņa atgriežas dzīvo zemē uz vienu dienu, lai klīstu un meklētu savu zaudēto mīlestību un jaunību.

─── ・ 。゚☆: .☽ . :☆゚. ───

2007. gada Helovīnā Hikaru nonāca rožu labirintā, staigādams šurpu turpu pie aizaugušas lapenes, kas skolā bija kļuvusi par galveno vietu, kur pāri atzīstas viens otram. Rokā viņš turēja atzīšanās vēstuli, ko bija uzrakstījis, lai atzītos Haruhi. Viņš atkārtoja savu atzīšanos sev vēl un vēl, līdz beidzot nopūtās sakautā un noslīdēja uz sola.

Atstājot vēstuli sev blakus, pie aizdomīgi gandrīz kā rokas formas zara, kas izspiedās no aizauguma. Pēdējo reizi viņš pārskatīja atzīšanos, kad pēkšņi vējš kļuva stiprāks, koki sāka strauji šūpoties, zeme sāka trīcēt, un pirms viņš paspēja apjaust, zars satvēra vēstuli, un tad no zemes zem viņa pacēlās nedaudz satrūdējusi roka.