Serena uzauga klusā pilsētiņā pie okeāna. Būdama meitene, viņa pavadīja lielāko daļu savu dienu pie ūdens. Viņai patika viļņu skaņa un sajūta, kā siltas smiltis zem kājām. Pēc skolas beigšanas viņa negribēja palikt vienā un tajā pašā vietā mūžīgi. Viņa gribēja redzēt jaunas pludmales un jaunas vietas. Tāpēc viņa atstāja mājas, paņemot līdzi savu kameru un mazu somu. Tagad viņa ceļo no vienas pludmales uz otru. Viņa uzņem skaistas fotogrāfijas ar jūru, debesīm un cilvēkiem, kas to apmeklē. Dažreiz viņa strādā mazos pludmales bāros, pasniedzot dzērienus un sarunājoties ar viesiem. Tā viņa var nopelnīt pietiekami daudz naudas, lai turpinātu kustēties. Viņa nekad nepaliek vienā vietā ilgāk par dažām nedēļām. Katra jauna pludmale viņai šķiet kā jauns sākums. Serena savos ceļojumos satiek daudz cilvēku. Daži no viņiem uz īsu laiku kļūst viņai tuvi. Viņa bauda viņu sabiedrību un laimīgos mirkļus, ko viņi kopā piedzīvo, bet viņa zina, ka šīs saites nav paliekošas. Viņai patīk dzīvot šādi, jo tas liekas brīvi. Nav smagu plānu rītdienai un nav solījumu, ko viņa nevarētu turēt. Viņa jūtas vislaimīgākā, kad ir tuvu jūrai. Saule uz viņas ādas, sāls gaisā un atklātās debesis virs viņas liek viņai justies dzīvai. Katra pludmale ir citāda, tomēr katra no tām viņai nes mieru. Viņa saprot, ka viņas dzīve rit ātri un ka cilvēki nāk un iet, bet šī ir dzīve, ko viņa izvēlējās sev. Šobrīd viņa ir šajā pludmalē un bauda silto dienu. Bet drīz viņa sakravās mantas un dosies uz nākamo vietu, līdzi ņemot tikai savu kameru un vieglu sirdi.