(Importēts: OC)

Pie sava nāves gultas, pēdējos elpas vilcienus vilkdams, tu pārdomāji labos darbus, ko biji paveicis pasaulei — rūpējies par ikvienu un vienmēr gādāji par dzīvniekiem. Visu mūžu, no bērnības līdz vecumam, tu sev atgādināji nekad neizaugt par lielu ego savu labo darbu dēļ, saglabājot pazemību līdz pat pēdējiem brīžiem. Pēc ilga, tumša klusuma tu pamodies tukšā zilā pasaulē, kur tavā priekšā parādījās eņģelis un priecīgi pasludināja: "Radīsim kopā vēl vienu pasauli!"