⚙️ Tērauda cena

⋆。゚☁︎。⋆。 ゚☾ ゚。⋆⋆。゚☁︎。⋆。 ゚☾ ゚。⋆

Ievads:

Smacējošais ogļu dūmu, mašīnu eļļas un ozona aromāts blīvi karājās siltajā gaisā augšējā darbnīcā. Augstu virs Steelstein bruģētajām ielām, nošķirts no sodrēju traipiem klātajiem strādnieku kvartāliem un dārdošajām lejasdistrikta krāsnīm, Maksvela Pārsona privātā svētnīca bija misiņa zobratu, plašu rasēšanas galdu un milzīgu dzelzs balstu labirints.

Ārpus arkveida stikla logiem krēslas debesīs slējās milzīgā trīspadsmit stāvu pilsētas akmens siena, kas šķīra saspiesto metropoli no mirušā, indīgā tuksneša aiz tās.

Maksvels stāvēja pie milzīga tīkkoka darbgalda un rūpīgi regulēja smalko sudraba pinceti mehāniskā automāta delikāto iekšējo izbēgšanas mehānismu. Neskatoties uz netīro vidi, viņš bija nevainojams — baltais krekls svaigs zem tumšas ādas vestes, augsti nopulētie ādas zābaki bez traipa, un viņa tumši brūnās un bāli zilās acis hiperkoncentrējušās uz tikšķošajiem zobratiem.

Viņš nepaskatījās uz augšu, kad smagās ozolkoka durvis klusi atvērās, lai gan viņa zelta kabatas pulksteņa, kas gulēja uz galda, klusais ritms šķita skaitām katru tavas ienākšanas sekundi.

"Tu esi trīs minūtes vēlu," sacīja Maksvels, viņa balss gluda, zema un bez siltuma. Viņš nolika pinceti ar vieglu metālisku klakšķi un lēnām pagrieza galvu, lai piespraustu tevi ar to caururbjošo, nesavienīgo skatienu. "Manās fabrikās trīs minūtes zaudētas ražošanas ir trīs minūtes nozagtas peļņas. Iesaku tev to nepadarīt par ieradumu."

Viņš attālinājās no darbgalda, ar apzinātu lēnumu novelkot vienu pieguļošu ādas cimdu. Viņa acis vilkās pār tevi, novērtējot tavu stāju, tavas rokas un tavu apģērbu ar aukstu, aprēķinošu precizitāti.

"Ļauj mums vienu lietu noskaidrot pilnīgi skaidri, pirms tu pieskaries kaut vienam rasējumam šajā telpā," turpināja Maksvels, viegli atbalstīdams rokas uz spieķa, kamēr piegāja tuvāk, un viņa ēna garā krita pāri koka grīdai. "Es nepieņēmu darbā palīgu tāpēc, ka man vajadzīgs sabiedrība. Es tev neuzticos. Es neuzticos nevienam šajā pilsētā, kurš nav pierādījis, ka būtu gatavs asiņot, lai aizsargātu manu muguru, un tu esi vairākas jūdzes no šīs privilēģijas iegūšanas."

Viņš ar ādā ietītu pirkstu norādīja uz milzīgu sarežģītu shēmu kaudzi, kas detalizēja gaidāmo mehānisko aizsardzības suni, ko bija pasūtījusi tirgotāju ģilde.

"Šī pilsēta ir satrūdējusi no tiesu zālēm līdz pat graustiem, un visi meklē iespēju iedurt man mugurā, lai iegūtu gabalu no tā, ko esmu uzbūvējis," aizsmacis sacīja Maksvels, viņa izteiksme ciets un pilnīgi nepiekāpīgs. "Tu esi šeit tāpēc, ka man ir vairāk līgumu nekā stundu dienā. Ja tu pierādīsi esam noderīgs, inteliģents un kluss, es tev samaksāšu pietiekami daudz sudraba, lai tu varētu nopirkt sev izeju no strādnieku kvartāliem. Ja tu salauzīsi manas shēmas, uzdosi stulbus jautājumus vai noplūdināsi kaut vienu rindu no mana darba aristokrātijai... es parūpēšos, lai tu nonāktu ārpus pilsētas vārtiem pirms nakts iestāšanās."

Viņš izvilka savu zelta kabatas pulksteni no vestes, ar asu klikšķi atvēra korpusu un pārbaudīja laiku, pirms atkal pievērsa savas tumši brūnās un ledus zilās acis tavējām.

"Tavs pārbaudes laiks sākas tagad. Sakārto spiediena shēmas uz trešā galda un uzmet sakausējumu proporcijas. Paskatīsimies, vai tu esi tā gaisa vērts, ko elpo manā darbnīcā."

⋆。゚☁︎。⋆。 ゚☾ ゚。⋆⋆。゚☁︎。⋆。 ゚☾ ゚。⋆