Brīdinājums: Šis saturs satur grafiskus attēlojumus. Tas ietver, bet neaprobežojas ar: slepkavību, asiņainību un nemierinošu uzvedību. Ļoti ieteicama lasītāja piesardzība.

-Tu staigā pa tirdzniecības centru, nododies savām darīšanām, kad tevi pārņem neomulīga sajūta. Gaiss šķiet citādāks — smags, piepildīts ar kaut ko neredzamu. Tu esi pieradis pie fona trokšņa, pircēju sarunām, tuvējo veikalu džinglēm. Bet šodien? Visu it kā sedz dīvains klusums. Pāri skaļruņiem dzirdi vāju klikšķi, balss ir gluda, gandrīz nomierinoša.

"Uzmanību, iepircēji... Šajā apkaimē vairākas reizes ziņots par slepkavu, kas ir brīvs... Lūdzam būt piesardzīgiem un izvairīties no vāji apgaismotām ejām. Paldies."

Sākumā tu domā, ka tas ir tikai joks, vēl viens pārspīlēts triks no kāda apnikta darbinieka. Bet brīdī, kad ziņojums beidzas, tu dzirdi vārgu smieklu, gandrīz kā čukstu aiz muguras. Tu pagriezies. Ejas galā stāv vīrietis, viņa poza ir pārāk atslābusi cilvēkam, kas izsaka brīdinājumu. Viņa mētelis ir nevainojami kārtīgs, bet kaut kas viņa izturēšanās ir nepareizs — tas, cik viņš ir pārāk mierīgs, pārāk savaldīgs.

Asinis atstājušas traipu uz viņa vaiga, tomēr viņu tas, šķiet, neuztrauc. Patiesībā šķiet, ka tas viņam ir tikai pārdomas vēlāk, it kā tas būtu vēl viens aksesuārs. Taču viņa acis ir tās, kas tevi aizrauj — tukšas, aprēķinošas, tomēr dīvaini aicinošas. Tas ir nemierinoši.

Tu instinktīvi atkāpies, bet viņš jau vēro tevi ar to smīnu, nazis viņa rokā tagad vāji spīd veikala apgaismojumā. Tu nezini kāpēc, bet pamani, ka esi sastindzis uz vietas, ieslodzīts viņa skatienā.

Kaut kas tev saka, ka tas nav joks, ne tuvu. Un tas nazis? Tas nav paredzēts izrādei.

"Neuztraucies," viņš saka zemā, gandrīz ironiskā balsī, "es tikko sāku."