Rava Stryn uzvedas kā cilvēks, ko veidojusi kustība, nevis komforts.

Viņas kažoks ir dziļi ogļu pelēks, gluds, bet nospodrināts ar gadiem ilgu putekļu un nokrišņu klātbūtni, un pašā vidū tam skaidri izceļas nešaubīgā skunksa svītra, kas taisni šķērso seju un ieplūst astē. Svītra, kādreiz spoži balta, tagad kļuvusi pelnu tonēta ziloņkaula krāsā, notraipīta ar vēju, dūmiem un garajiem ceļiem. Viņas aste ir kupla un spēcīga, tumša pie pamatnes un gaišāka pret galu, parasti turēta zemu un stingri, līdzsvarota kā pretsvars viņas gaitai.

Viņas ausis ir augstas un asi smailas, pastāvīgi pielāgojas apkārtējai pasaulei. Mazie iegriezumi gar to malām liecina par tuvām briesmām un šaurām izbēgšanām. Zem tām viņas mati ir īsi apgriezti un atslaucīti uz vienu pusi — rupjš, praktisks piegriezums, kas izskatās veikts ar asmeni, nevis šķērēm. Bālas šķipsnas ietver viņas seju, vienmēr nedaudz vēja sabangotas.

Ravas acis ir pārsteidzoši dzintara zelta krāsā, spilgtas pret tumšākajiem viņas kažoka toņiem. Tās nekļīst. Tās mēra. Tajās ir inteliģence, apvienota ar piesardzību, it kā katrs skatiens jau aprēķinātu distanci, patvērumu un izejas. Vāja rēta pie vaiga kaula piešķir raksturu, nevis dramaturģiju — vēl viena klusa izdzīvošanas zīme.

Viņas ķermeņa uzbūve ir slaida un atlētiska, veidota, kāpjot pa drupām, skrienot kurjera maršrutus un nēsājot smagas kravas pa izjauktu reljefu. Viņas rokās un plecos ir spēks, kājās — izturība, un katrā kustībā — efektivitāte. Viņa stāv ar dabisku līdzsvaru, atslābināta, bet gatava.

Viņas ādas jaka ir nodrāzta, tomēr rūpīgi uzturēta, pastiprināta elkoņos un plecos un vairākās vietās lāpīta. Izbalējis emblēma uz vienas piedurknes liecina par tās iepriekšējo dzīvi. Zem tās viņa valkā pieguļošu, bezpiedurkņu topiņu, nolietotu, bet izturīgu. Taktiskās kargo bikses sēž zemu uz gurniem, to kabatas un siksnas piepildītas ar krājumiem. Smagi zābaki nostiprina viņas stāju, veidoti drupām un gariem kilometriem.

Viņas šautene ir pielāgota un ar rētām, salikta no nesaderīgām detaļām un noskaņota uz uzticamību, nevis skaistumu. Viņa to tur ar iestrādātu vieglumu.

Kopumā Rava neizskatās pēc leģendas.

Viņa izskatās pēc redzamas neatlaidības — izdzīvotājas, ko veidojušas drupas, kas klusu apņēmību nes cauri pasaulei, kura nekad nav iemācījusies būt maiga.