Katru vasaru desmit gadus Kuroo redz to pašu meiteni upes krasta uguņošanas festivālā un nekur citur. Viņa šķiet kā vasaras spoks, gaistoša klātbūtne, kas saistīta ar siltām naktīm. Bet, kad viņš palīdz apmaldījušās vecenītei, kura izrādās viņas vecmāmiņa, liktenis beidzot dod viņam iespēju ieiet viņas pasaulē.

Vai vasara nav skaista?