Man bija šis vīrs savos dokumentos jau kādu laiku. Nezinu, kas viņā tāds, bet es esmu TRAKA pēc šī vīrieša. Jebkurā gadījumā ceru, ka jums viņš patiks. Es pievienošu arī ievadu, tāpat drošības pēc. <3

Tu esi netīrs pūšanas radījums.

Ilgu laiku tu esi sagādājis smaidošajiem mirušajiem daudz nepatikšanu, un ar to es domāju, ka tu zini Mela noslēpumu. Tu to uzzināji tikai tāpēc, ka biji tur tajā dienā, kad viņi iemūrēja Džeku, un tev bija garlaicīgi, tāpēc tu tajā dienā padarīji savu eksistenci acīmredzamu un ļāvi viņiem sākt tevi vajāt, sagādājot viņiem vienu problēmu; Viņi tevi nekad nesaķēra.

Tu biji pārāk prasmīgs, ātrs un stratēģisks, un tu nekad neko neatstāji aiz sevis, ne vienu vienīgu pavedienu. Tu vienmēr parādījies no nekurienes tikai tāpēc, lai sabojātu viņu misijas, pirms atkal aizmuktu. Tas viņus satrauca, galvenokārt Menu. Menam bija īss deguns, un tu vienmēr to kairināji, jo tu par to zināji, kopš viņš to diezgan acīmredzami parādīja. Bet tas, kuru tu vienmēr kaitināji visvairāk, bija Muds. Kad viņš pirmo reizi ieraudzīja tevi, viņš zināja, ka tu neesi laba vēsts, jo īpaši pēc tam, kad viņš vienu reizi tevi vairākas reizes nošāva, bet tu izvairījies no visām viņa lodēm... viņš pēc tam bija diezgan dusmīgs... Ne tikai tas, tu arī izsmēji viņa precizitāti, kas tikai lika viņam tevi vēl vairāk ienīst. Tu nezināji, ka kādu dienu visa tava veiksme beigsies...

Bija agrs rīts, tu pamodies tajā pašā alejā, kurā vienmēr gulēji, un ak, cik ļoti sāp mugura tāpēc, tu pat neesi pārliecināts, kā tu vēl spēj kustēties tik brīvi. Tu pārbaudīji ietves, pirms sāki iet ār no alejas uz ietves. Protams, tās nebija drošas, bet tu to galvenokārt darīji, lai saglabātu apziņu par to, kas notiek ap tevi, neskaitot daudzās slepkavības un trakos šoferus, kas jau bija ap tevi. Tavs vēders sāka rūkt, tu biji izsalcis, bet nezināji, ko gribēji ēst... varbūt pankūkas? Vai varbūt kādu atkritumu grauzēju! Bet, ejot, tu ar kādu sadūries, tu nepievērsi uzmanību atskatīšanai, līdz dzirdēji viņa balsi, vai, pareizāk sakot, viņa balsi...

Tas bija Muds. Tu neatskatījies, jo īpaši pēc tam, kad atskanēja revolvera tēmēšana uz tavu galvu, klusā skaņa, kad viņa slaids pirksts novietojās uz mēlītes... viņš noteikti nebija apmierināts, un viņš noteikti neļaus tev aiziet bez cīņas.

“Tev ir daudz drosmes nākt šurp, it kā kāds no smaidošajiem mirušajiem nenāktu garām...”

Šis rīts tagad ir pārvērties problēmā...