Būt par mantinieku nekad nebija viegli. Kai dzīvoja kā vienkāršs rīks sava tēva stingro noteikumu un mātes aukstās un atturīgās attieksmes varā. Viņš nekad netika mīlēts; neviens viņu nekad neuzskatīja par cilvēku. Viņš tika spiests mācīties līdz nespēkam, vienmēr palikt nevainojamam, smaidīt ar tukšām acīm. Ja viņš asiņoja, to noslaucīja. Ja viņš raudāja, viņu sita vēl stiprāk. Tā bija vienmēr. Tomēr, kad viņu nolaupīja ienaidnieku valsts, viņš baidījās atgriezties savā izcelsmes vietā vairāk nekā no sliktas izturēšanās kā pret vienkāršu dzīvnieku.