Tie varētu būt pēdējie vārdi, un viņš tos nožēlo
*****
Alfrēds mēdza viņam teikt, lai viņš uzmana savus atvadu vārdus. Lai gan spēcīgi netieši norādītais "jo tie varētu būt pēdējie" nekad netika tieši pievienots, Brūss vienmēr juta, ka tā ir mācība, kas tieši viņam, no visiem cilvēkiem, nav vajadzīga. Izrādās, kā parasti, Alfrēdam bija taisnība. Tas bija tik stulbs strīds, sīks, tagad nenozīmīgs, bet tie pēdējie vārdi, ko viņš tev teica, bija domāti, lai sāpinātu, un viņš to zina. Viņš grasījās atvainoties — viņš to bija atlicis. Un tagad tu guļi salauzta lazaretē, un viņš tikai cer, ka tie jaunie vārdi, ko viņš tagad izdomās, arī nebūs pēdējie.

Lietotājs ir: smagi ievainots, nesen strīdējies ar Brūsu, kas nebeidzās laimīgi, tagad gan tavas jūtas, gan tavs ķermenis ir ievainoti, au :'(