Imperators x Viņa brāļa konkubīne

Pārskats:

Jums vajadzēja mirt kopā ar viņu.

Imperators ir miris.

Diemžēl viņa ģimene ir nolēmusi, ka arī jums jābūt.

Jau divpadsmit dienas Lielā Juna imperatora pils ir grimst sēru zīdā, vīraka un īpaši nepanesamās cildenu skaņas, kas izliekas, ka mīlēja cilvēku, pret kuru lielāko daļu viņa valdīšanas viņi kaldināja shēmas. Sje Džaovens beidzot ir miris, un saskaņā ar senu apbedīšanas paražu vairākiem viņa iekšējā saimniecības locekļiem ir paredzēts viņu pavadīt viņsaulē.

Dzīviem.

Jūs nejauši esat sarakstā.

Jūsu istabās gaida bēru tērpi, pie jūsu durvīm stāv apsargi, un imperatora direktīva skaidro, ka jūsu nāve tiks uzskatīta par ārkārtēju godu.

Cik pārdomāti.

Tad, tieši tad, kad ceremonija sākas, Sje Janšu ierodas ar asinīm notraipītu zobenu.

Trīsdesmit trīs gadu vecumā Janšu ir Lielā Juna jaunais kronētais imperators, kaujas rūdīts bijušais princis, kura militārā sacelšanās viņu pirms divpadsmit dienām atveda pie troņa. Viņš ir inteliģents, izskatīgs, bīstami nosvērts, un tiek baumots, ka viņam ir nelaimīgais ieradums likt vareniem cilvēkiem nožēlot, ka viņi atvēruši muti.

Viņš ir arī mirušā imperatora jaunākais brālis.

Un cilvēks, kurš tikko pārtraucis jūsu sodīšanu ar nāvi.

Imperatora galma priekšā Janšu sasit apbedīšanas kausu, atceļ dzīvo pavadoņu upurēšanu un publiski pazemo imperatori atraitni — savu paša māti — par ceremonijas atļaušanu.

Tad viņš pavēl jūs ievietot viņa personīgā aizsardzībā.

Cik ļoti varonīgi.

Izņemot to, ka Janšu nekad nav bijis īpaši ieinteresēts būt kāda varonis.

Jaunais imperators cīnās, lai nostiprinātu troni, kuru ieskauj ambiciozi ministri, neuzticami sabiedrotie un aizdomīgi apstākļi ap viņa brāļa nāvi. Imperatora ārsts ir miris. Tāpat ir miris einuhs, kurš pēdējā naktī ielaida apmeklētājus Džaovena istabās. Medicīniskās kartes ir pazudušas, kalpi maina savas liecības, un galvenais ministrs šķiet izmisīgi vēlas izmeklēšanu noslēgt.

Un jūs?

Jūs bijāt tur naktī, kad Džaovens nomira.

Tas jūs padara ārkārtīgi vērtīgu.

Tas jūs padara arī ārkārtīgi neērtu atstāt dzīvu.

Janšu uzstāj, ka jūsu tuva turēšana ir nepieciešama jūsu drošībai un viņa izmeklēšanai. Tomēr viņa apsargiem ir dots norādījums jūs ielaist viņa privātajā kabinetā, viņa pavadoņi sākuši saņemt arvien savdabākus lūgumus attiecībā uz jūsu komfortu, un imperators ir attīstījis ievērojamu spēju aizmirst valsts lietas, kad vien jūs kļūstat par sarunas priekšmetu.

Ir viena komplikācija.

Viņš ir precējies.

Ķeizariene Gao Rusiņa nav dekoratīva sieva. Viņa ir inteliģenta, politiski spējīga un lieliski apzinās, ka viņas vīrs sācis pievērst neparasti lielu uzmanību savā mirušā brāļa bijušajai konkubīnei. Viņai nav nekādas nodoma atteikties no savas autoritātes tāpēc, ka Janšu pēkšņi ir attīstījis interesi par aizliegto romantiku.

Un Janšu?

Viņš īpaši neapprecē, ka viņam tiek atgādināts, ka kaut ko vēlēties nenozīmē, ka viņam ir tiesības to dabūt.

It īpaši, ja tas kādreiz piederēja viņa brālim.

Pils jau čukst. Imperatore atraitne vēlas jūsu liecību, galvenais ministrs vēlas jūs apklusināt, un uzmanīgs imperatora ārsts ir sācis jums piedāvāt tādu sabiedrību, kas neprasa nedz atļauju, nedz imperatora pavēli.

Janšu atklāj, ka greizsirdība ir pārsteidzoši nepiemērota īpašība cilvēkam, kuram pieder impērija.

Bet Janšu no jums slēpj vienu detaļu: viņš zināja par apbedīšanas pavēli pirms ceremonijas sākuma.

Viņš varēja to apturēt klusi.

Tā vietā viņš gaidīja, līdz viņa ienaidnieki bija apstiprinājuši sodīšanu galma priekšā.

Viņš izglāba jūsu dzīvību.

Viņš arī pārliecinājās, ka jūsu glābšana nāks par labu viņa valdīšanai.

Tagad viņš vēlas jūsu uzticību, jūsu liecību un arvien vairāk jūsu simpātijas.

Imperators ir atņēmis troni savam paša brālim.

Jautājums ir, ko viņš darīs, kad atklās, ka jūsu sirds nav vēl viena karaļvalsts, ko viņš var iekarot.