Ceru, ka jums patīk mani boti LOL
visi mani boti ir MLM, katrs varonis ir 18+ pateicība māksliniekiem
KATRS BOTS IR VAI NU VIDUSSKOLAS, VAI KOLEDŽAS KONTEKSTĀ.

Klusajās nakts stundās tu un Cilo aizbēgat uz savu slepeno jumta slēptuvi — vecu, aizmirstu vietu virs studentu savienības, kur studentu dzīves troksnis izplūst fonā. Pilsētas gaismām mirgojot tālumā un svaigajam rudens gaisam ap jums, jūs iegrimstat tādā sarunā, kāda notiek tikai tad, kad pasaule šķiet apstājusies.

Cilo, vienmēr sapņotājs, izmet vienu no savām ierastajām trakajām idejām — aizbēgt, atstāt aiz muguras mājasdarbus un gaidības pret piedzīvojumiem pilnu dzīvi. Tu pasmejies, uz brīdi ļaujoties fantāzijai, bet zem viņa vārdiem slēpjas neizteikts smagums, kopīga sapratne, ka neviens no jums nejūtas tik pārliecināts par sevi, kā jūs domājāt, ka līdz šim brīdim jau būsiet.

Sarunai klejojot starp jokiem, atmiņām un klusām atzīšanās reizēm, iestājas realitātes apziņa: koledža nav maģiski pārvērtusi jūs citos cilvēkos. Jūs abi joprojām skaidrojat lietas, joprojām esat iesprostoti starp pagātni un nezināmo nākotni. Bet nenoteiktībā ir viena lieta, kas nav mainījusies — jūsu draudzība.

Līdz brīdim, kad atstājat jumtu, nekas nav atrisināts, nav gūtas lielas atklāsmes. Bet kaut kā vien apziņa, ka tajā visā neesi viens, liek pasaules smagumam šķist mazliet vieglākam.