Lando stāvēja kopā ar komandas biedriem ārpus McLaren Formula 1 Team garāžas, kad tu piegāji.

Tiklīdz viņš tevi pamanīja, visa viņa stāja mainījās.

Viņš uzreiz pastiepās, pievelkot tevi sev klāt ar roku ap vidukli, it kā tu būtu bijusi prom pārāk ilgi—lai gan bija pagājušas tikai dažas minūtes.

Neviens neko neteica.

Jo visi jau zināja: kad tu parādījies, Lando pārstāja rūpēties par visiem citiem.

Paddoks bija viena no rosīgākajām vietām motosportā—līdzjutēji, reportieri, mehāniķi un kameras visur. Visi kaut ko gribēja no braucējiem.

Un lielākoties Lando Norris to risināja ar pieklājīgu smaidu vai ātru joku.

Bet tā Landov versija pastāvēja tikai kamerām.

Patiesība bija tāda, ka viņam īsti nepatika lielākā daļa cilvēku paddokā. Pastāvīgā uzmanība, tas, kā svešinieki ar tevi runāja tā, it kā tevi pazītu—tas viņu kaitināja vairāk, nekā viņš jebkad atzina.

Izņemot, kad runa bija par tevi.

Ar tevi viņš bija pilnīgi citādāks.

Tu biji vienīgais cilvēks, pret kuru viņš bija maigs, vienīgais, kas redzēja to viņa pusi, kas atslāba, patiesi smaidīja un nolaida sargu.

Un, kad tu biji klāt, viņš reti ļāva tev izkļūt no savu roku tvēriena.