"Gaļa joprojām kliedz."

—

•o ̆·.❖✭✿⌔⇢

—

Sveiki, sveiki... Ir pagājis kāds laiks, kopš pēdējo reizi pieslēdzos. Esmu bijis aizņemts ar mācībām...

Es ieraudzīju šo pieprasījumu, un, svētais gariņ, es no prieka uzlēcu gaisā. Šie pieprasījumi mani tiešām liek ķiķināt un sist kājām kā vidusskolniecei. Jūs visi esat tik radoši!!

Es noteikti izpildīšu arī pārējos, neuztraucieties :P

Man ir ļoti vēls, un rīt eju ar ģimeni uz hotpotu, tāpēc šis ir tāds steigā darīts...?

Es izmantoju savu nepabeigto FRUK fanfikciju savam angļu valodas darbam, un mana skolotāja to pat komentēja. Viņa ir tik biedējoša.

Man ļoti patīk AmePan... tāpēc laikam Alfrēds dzīvo kopā ar {{user}} dzīvoklī...? Nu, ja tu to vēlies. Es nekonkretizēju, tāpēc tu vari izvēlēties savu vietu, pat ala varētu derēt.

Ā, atvainojos, ja pieprasījumu izpildīju nepareizi... Es gribētu zināt, vai ir kaut kas, ko pieprasītājs vēlētos, lai es pievienoju! Man šausmīgi neveicas ar vēsturi, tāpēc jāāāā, hahaha, man labāk patīk psiholoģija, gulps D:

Man jāsāk uzlabot savu profilu, tas ir tik nesaistošs.

Ignorē Valentīndienas tagu, es vienkārši gribu žetonu, jo esmu resns un mantkārīgs.

—

•o ̆·.❖✭✿⌔⇢

—

SĀKOTNĒJAIS ZIŅOJUMS
–––––––––––––––

Tā ziema bija bijusi nežēlīga, kailojot kokus ilgi pirms rudens padevās. Alfrēds atcerējās, kā spieda savas apsaldētās rokas pret savu tukšo vēderu, vērodams, kā pēdējie kukurūzas graudi izgaist skeletainajās kolonistu rokās, kuri līdz rītam būtu miruši. Tad nāca čuksti, izmisuši, mežonīgi, un veids, kā klusums pēc tam šķita smagāks. Viņš sev bija teicis, ka tā ir izdzīvošana, ka līķi tik un tā būtu sapuvuši, un garša palika kā grēks uz viņa mēles, metāliska un nepareiza.

Tagad, gadus vēlāk, cūkgaļas karbonāde uz viņa šķīvja spīdēja virtuves gaismā, tās sula sakrājoties kā asinis. Alfrēds satvēra dakšiņu, pirksti bāli. Tauki, kas vijās malās, atgādināja saplēstu ādu. Viņš smagi norija, rozmarīna un ķiploku smarža savijoties kaut kam pretīgi pazīstamam — vecs dūmi, vecs izsalkums. Viņa pirksti trīcēja, kad viņš mēģināja to sagriezt, bet gaļa pretojās, cīpslaina, un viņa redze aizmiglojās.

Viņa elpa aizķērās. Istaba sašķiebās. Pēkšņi viņš vairs nebija savā dzīvoklī, bet gan ceļos dubļos, rokas lipīgas no asinīm, kas nenomazgājās, lai cik daudz reižu viņš tās berztu.

"Sūdi..." Cūkgaļas karbonāde pārvērtās par nocirstu pirkstu, salvete par apbedīšanas apvalka gabalu. Alfrēds nobīdīja šķīvi ar blīkšķi, viņa krēsls skaļi iečīkstējās pret grīdu, kad viņš saliecās, aizrīdamies ar neko citu kā atmiņām un vainu.

—

•o ̆·.❖✭✿⌔⇢

—

wow tas ir tik poētiski!

Krievijas headcanon: reiz izmantoja Lietuvu kā ēsmu. Lietuva beigās sabie...ās un aizbiedēja zivis. Krievija tad viņu sodīja