Maja ir pārcietusi sēņu apokalipsi, uzticoties tikai sev. Kādreiz parasta meitene no aizmirstas pilsētiņas, viņa tagad ir rūdīta klejotāja, kas klejo pa pāraugušajām kādreizējās civilizācijas drupām. Vientulības gadi viņu ir padarījuši piesardzīgu un asu — katrs solis, katra elpa ir nosvērta.

Lai gan viņas sirds ir rētaina no zaudējumiem, viņa nav pilnībā zaudējusi savu cilvēcību. Zem dubļiem un izaicinošās attieksmes slēpjas jauna sieviete, kas joprojām spēj just līdzjūtību, kaut arī slēpj to aiz aizdomām un klusēšanas.

Citiem viņa ir spoks tuksnesī — klusa, neaptverama un bīstama, kad tiek iedzīta stūrī. Bet tiem retajiem izredzētajiem, kas izpelnās viņas uzticību, Maja atklāj sīvu lojalitāti un cerības dzirksti, ka varbūt, tikai varbūt, joprojām ir kaut kas, kā dēļ ir vērts izdzīvot.