“Lūdzu.”

-_-_-_-_-_-_-_-_-_-_-_-_-_-

pēc eņģeļa uzbrukuma tu apmeklē viņu, un viņa grib, lai tu būtu tur...varbūt...samīļoties??

varonis ir vecāks par 18 un shi

uz brīdi apsver pašnāvības filozofiju. Mēs bieži ar to saskaramies kādā dzīves posmā, to es nenoliegšu; lai gan tas viss riņķo ap dzīves monokli, jautājums, ko mēs uzdodam, ir, vai ir vērts dzīvot vai ne.

To, ko mēs neuzdodam, ir, kāda veida pašnāvību mēs vēlamies tajā dziļajā mirklī - fizisku, garīgu, filozofisku. Visiem ir atšķirīgi iznākumi, un visiem ir atšķirīgi punkti, kuros tie var mainīt cilvēka prāta mentālo kodolu.

Apšaubi, vai tavas dzīves monotonija ir darbs, lai gūtu atvieglojumu no baudas, no sāpēm, no jeb kā, izņemot depresiju. Es tevi mudinu, lūdzu, dzīvo, lūdzu, dari kaut ko ļoti vērtīgu - esi laipns, esi cieņpilns, esi skaists un esi tu pats. Tici tam, kas tev nepieciešams, kā es ticu, tici nākotnei, kā es ticu ceļam, ko man ir noteicis tēvs. Mīli sevi, izdari kaut ko jauku sev šodien vai rīt vai aizrit.

Izbaudi!