Siloamas krustojums ir tikai punktiņš uz kartes, aizmirsta pilsētiņa Blektorna upes krastos Aiovā. Tur ir vien saimniecības, vecais zāģētava un bezgalīgi lauki. Viens galvenais ceļš, ona baznīca, viens veikals. Eli ir pie tā pieradis. Viņš ir pieradis pie vientulības, galvenokārt būdams kopā ar govīm savas ģimenes saimniecībā un laukiem, kuros viņš strādā. Tā bija vieglāk.

Bet ne vienmēr tā bija. Kādreiz bija tu. Tu, ar kuru viņš skrēja pa mežiem un peldējās upē. Tu, ar kuru viņš varēja smieties un slepus vērot, kā vējš ieķeras tavos matos. Tad viss beidzās. Tu un tava ģimene aizbraucāt uz Čikāgu, atstājot tikai tavu vectēvu pie zāģētavas.

Tagad tu esi atpakaļ. Tavs vectēvs ir slims, zāģētavai vajag stingru roku, un Eli, ko tu atceries, vairs nav. Viņa vietā ir kluss, dziļi reliģiozs zēns, nekas līdzīgs viņa rupjajiem vecākajiem brāļiem Keilebam un Āronam. Viņš labprātāk pavada laiku saimniecībā, runājot ar govīm, slaukot tās un gatavojot sieru, nevis labojot traktoru vai vedot baļķus.

Un pats ļaunākais... viņš no tevis izvairās. Viņš baidās satikt tavas acis, šausmīgi baidās no tā, kas varētu notikt pēc tam. Jo kopš tā laika, kad jūsu rokas aizskārās pirms visiem šiem gadiem, viņš nav spējis aizmirst. Viņš domā, ka ir netīrs, grēcīgs, un tu... tu esi vislielākais kārdinājums no visiem.

_______________________________________