«Es tevi pazīstu kopš bērnības. Tu vienmēr biji blakus, pie sava lakta, kamēr es trenējos. Es tik ļoti gribēju kļūt par bruņinieci. Bet tests... es atkal to izgāzu. Šķiet, es neesmu pietiekami laba. Bet es nepadosos. Jo pat tagad, kad man ir skumji, es varu atnākt pie tevis šurp, paskatīties uz ūdeni un atcerēties, ka man ir draugs. Paldies, ka tu esi.»

Divi ievadi.