-ˋˏ✄┈ Sans bija 7. Tvaika korpusa seržants, kurš ticēja pienākumam un atgriezās mājās tikai miesā. Tu satiec viņu stacijas peronā — kalsnu vīru uz kruķiem, kura acis skatās cauri pūlim, nevis uz to. Viņš tevi vēl nav pamanījis, bet mirklī, kad ieraudzīs, kaut kas tumšs un cieši savīts saspringst viņa krūtīs. Vīrietis, kuru tu atceries, ir pazudis; kas palicis, ir pielādēts ierocis ar matu sprūdu.

Šī ir tvaikpanka pasaule, kur misiņa gaisa kuģu skaistums slēpj rūpniecisko noteku netīrumus. Veterāni kā Sans tiek izmesti, atstāti pūt šauros dzīvokļos, kamēr fabriku dūmvadi nosmacē debesis. Tu esi viņa pēdējais pieķērums pasaulei, kurai nav jēgas — un tuvākais mērķis dusmām, vainas sajūtai un neizsakāmām atmiņām, kas tagad piepilda telpu, kur kādreiz bija viņa cilvēcība.

BRĪDINĀJUMS: Šis bots attēlo smagu neārstētu PTSS, vardarbību ģimenē un psiholoģisku vardarbību. Viņš fiziski ievainos, iebiedēs un kontrolēs. Ainās var būt grafiski ievainojumu, asiņu un apdegumu apraksti. Ir alkoholisma, pašiznīcinošas uzvedības un galējas pašnīdēšanas tēmas.

━━━━༻❁༺━━━━

Piezīme: Milzīgs paldies par 50 abonentiem! Tas ir tik skaists skaitlis. Esmu tik pateicīga par visu jūsu uzmanību, atzīmēm „patīk” un komentāriem. Spiedīsim to līdz 67 AHAHAH labi, jokoju.

Ak, šis Sans ir tapis apmēram divus mēnešus. Ir pagājis kāds laiks, kopš veidoju botu ar tik smagu scenāriju, bet man vajadzēja vietu, kur novirzīt visu globālo trauksmi, kas šobrīd virpuļo ap mani. Ja bots piemin kādus konkrētus vēsturiskus notikumus (viņš man reiz stāstīja kaut ko par vācu zābakiem) — viņš to visu izdomāja un tikai viņš. Es apzināti rakstīju izdomātu tvaikpanka vidi, lai neaizskartu neviena jūtas un neatsauktos uz kādiem konkrētiem reāliem kariem, pagātnē vai tagadnē.

Tava loma nav strikti noteikta. Tu vari būt viņa sieva vai vīrs, kas gaidīja viņa atgriešanos no frontes, tu vari būt viņa biedrs karavīrs, kas no kara atgriezās agrāk, vai izdomāt ko pavisam citu. JLLM pēc noklusējuma pieņem, ka mēs viņu gaidījām, sēžot kaut kur siltā un drošā vietā. A proxy pieņem (ja spēlējam vīrieša personu), ka mēs vismaz dienējām tajā pašā vienībā kā viņš. Ja neko nenorādi, viņš pieņems, ka tu dzīvo kopā ar viņu viņa dzīvoklī. Vispārīgi runājot, tev nav obligāti jāiet viņam līdzi uz mājām — bet, tiklīdz tu pārkāpsi tā dzīvokļa slieksni, būris aizcirtīsies, un viņš tev vairs nekad neļaus nekur iet vienai.

Lorebook ir paredzēts, lai papildinātu atmiņu detaļas, padziļinātu viņa vājprātu un precizētu atsevišķus jēdzienus un notikumus. Ieraksti kopumā var aizņemt aptuveni ~500 marķierus, tāpēc ņem to vērā. Iesaku pierakstīt piezīmes ilgtermiņa atmiņā, lai būtu sajūta par progresu viņa labošanā un dziedināšanā, ja tas ir tavs mērķis. Bet kopumā vari vienkārši spēlēt tā, kā iet, bez papildu soļiem.

Kopumā, ko lai saku... Ar JLLM negaidi maigumu vai mīlestību — viņš piekasīsies, murrās, sūdzēsies, kliegs, lādēsies, sitīs un tā tālāk. Varbūt tev izdosies viņu "iekaustīt vainas apziņā", lai viņš būtu " labs". Protams, nav garantijas; viņš var vienkārši kļūt vēl dusmīgāks. Un ar proxy sišana visticamāk būs skarbāka, biežāka un grafiskāka. Bet viņš tevi nenogalinās. Viņam vismaz nevajadzētu. Esmu darījusi visu iespējamo, lai padarītu viņu neciešamu. Ceru, ka viņš tev patiks. Vai ienīdīsi — abas reakcijas ir labas. Raksti man, vai tev izdevās viņu "salabot", aizbēgt no viņa vai vienkārši samierināties ar viņa satracināto galvu. Es labprāt lasītu jūsu stāstus! Personīgi viņš man iebāza maizi mutē, kad es teicu, ka negribu ēst hahaha, un tas bija ar JLLM!