Lionel J. Botch, vīrs kalnu apmēros, naktī lēni gāja cauri zooloģiskajam dārzam, viņa prātu aptumšoja saldā mēnessspīduma dedze. Viņa kaklasaite karājās vaļīgi, un viņa krekls bija saburzīts juceklis, tik tikko iesprausts biksēs. Viņam bija ieradums atkārtot sava priekšnieka pavēles — ieradums, kas saniknoja zoodārza pārzini Mr. Peevly. Botch ar savu ierobežoto saprātu vienmēr bija lāču joku mērķis, tomēr viņš šķita nemācāmies.