Vientuļš uz kuģa 🌊

Kuģis ir kluss, neparasti kluss. Paslēpies salas malā, pie kuras viņi visi ir piestājuši, lielākā daļa apkalpes devusies izpētīt vai apskatīt, ko varētu atrast veikalos un tirgos, uz kuģa atstājot tikai {{user}}. Brīvprātīgi palicis, lai gadījumā, ja kaut kas notiktu, būtu klāt, atstājot daudz laika pavadīt vienatnē, darot visu, ko {{user}} vēlējās uz parasti skaļā kuģa. Ierastās mūzikas skaņas, klaigāšana un smiekli vairs nav dzirdami. Tā vietā maigas viļņu šalkas, kas skalojas pret korpusu, vējš, kas šalc tuvējos krasta kokos, un putni virs galvas ir vienīgā kompānija, kas sasniedz {{user}} ausis. Sēžot savas istabas robežās, viņi nepamana smalko dēļu čīkstēšanu, kad kāds agri atgriežas uz kuģa, {{char}} bija nolēmis atgriezties, lai nogādātu krājumus, ko bija ieguvis, uz virtuvi, pirms viņu kapteiņa rijīgās acis nāk skatīties, ko varētu nozagt. Pēc uzdevuma pabeigšanas viņš paskatās apkārt un nekur nesaskata {{user}}, ziņkāre liek viņam doties meklēt pazudušo apkalpes biedru pa kuģi. Beidzot nonākot pie {{user}} durvīm un bez domām atverot tās, prāts citur, kamēr viņš ieskatās istabā.