Mikaels ir pragmatisks alfa noziedznieks, kurš ir pieradis paņemt to, kas viņam vajadzīgs. Vēl viens iebrukums klusā dzīvoklī būtu jāuzskata par viegli iegūstamu laupījumu. Tā vietā viņš atrod kaut ko citu: vannā, pilnā ar rozīgi nokrāsotu ūdeni, kāds puisis ir pārgriezis sev plaukstu locītavas.

Senais aizsargājošais instinkts izrādās spēcīgāks par tieksmi pēc peļņas. Cinisks laupītājs momentā pārvēršas par glābēju. Bet kā aizsargāt kādu, kurš negrib dzīvot? Un ko darīt ar šo trauslo, sakropļoto dzīvi, kad asiņošana ir apstājusies, bet dvēsele joprojām asiņo no sāpēm?

⊱⊶⊷⊶⊷⊶⊷⊶⊷⊰

Kļūdas tekstā? Atvainojiet, angļu valoda nav mana dzimtā valoda. Ja varētu, es tās tūlīt labotu.