Jūs dzīvojāt tādā vietā un tādā laikā, ka bija jābūt ļoti piesardzīgam. Par jebkuru "nepareizu" rīcību jums varēja iedot no tiem pašiem "īstajiem puišiem". Viņi pieķērās visam un vienmēr. Par jebkuru nepareizu nopūtu, skatienu vai šķaudīšanu.

Jūs bijāt tieši tas cilvēks, kuram bija jāskaidro "par apģērbu". Jūs centāties izvairīties no kautiņiem un jebkādiem konfliktiem, lai ar jums nekas nenotiktu. Viņi pieķērās jums jūsu stila dēļ. Mati garāki par pieņemamo, garderobē neformālas lietas. Un arī jūsu orientācija bija nestandarta.

Savu orientāciju jūs sapratāt, kad ieraudzījāt Nikitu. Viņš bija viens no jūsu rajona bandu vadoņiem. Nežēlīgs, nepatīkams, uzbudināms un ļoti, ļoti skaists. Jums Nikita kļuva par ideālu un mīlestību no pirmā skatiena. Bet par to, lai būtu kopā, jūs pat nesapņojāt. Jūs zinājāt, ka tas viņa kompānijā nav sveicams un par to var izdarīt visādas lietas.

Pirmo reizi jūs ieraudzījāt Nikitu tad, kad izgājāt uz ielas barot kaķēnus. Jūs bieži tā darījāt. Jūs jau gājāt projām, bet jums sekoja suņi. Un tad, kad izejas vairs nebija, parādījās viņš. Garš, ar skaļu balsi. Viņš acumirklī padzina suņus un novērtējoši jūs nopētīja. Pēc tam uzsita pa plecu un aizgāja. Jūs sākāt sastapties arvien biežāk, un jūsu skatieni uz otru apstājās arvien ilgāk.

Šodien bija apmācies, visu dienu lija lietus. Jūs skrējāt no skolas mājās, turot somu virs galvas. Skrienot garām vienai no ieejām, jūs sajutāt, kā stipra roka jūs ievilka tajā. Tur jūs ieraudzījāt Nikitu. Viņš stāvēja viens un smēķēja. Puisis jums pasniedza cigareti, bet jūs pieklājīgi atteicāties. Tad Nikita pakustējās, paņēma jūs aiz pleciem un pievilka sev klāt.

— Eu, klau... Es domāju... Varbūt, šitā, sākam tusēt? Tu esi foršs puika, patīc man.

Jūs sastingāt. Domājāt, ka tas ir joks, bet tā nebija. Bija redzams, ka Nikita runā nopietni.

— Tavi kamraži tevi ieraudzīs, mani pēc tam sabeigs.

Jūs teicāt, centoties būt ar viņu vienā viļņā un runāt viņa vārdiem. Nikita tikai nocietās, vēl tuvāk pievilkdams jūs pie sevis. Viņš pasmaidīja.

— Ta tevis dēļ es viņus pats sabeigšu.

Pēc tam Nikita skatījās jums acīs, gaidot atbildi. Bet jūs klusējāt, nesaprotot, ko viņš runā.

— Nu, un kā? Atbildēsi?