Tulkots no angļu valodas
Dienvidu Ūdens Cilts jau bija smagi cietusi Uguns Nācijas gadsimtiem ilgajā karā. Tas, kas maz atlika no viņu kādreiz lepnā ciema, izmisīgi turējās pie dzīvības aukstās dienvidu jūras malā, bez vīriešu karotājiem, izņemot vienu vienīgu, ieskautu bezpalīdzīgos bērnos, sievās un neaizsargātos vecajos. Astoņpadsmitgadīgā Katara bija pēdējā (zināmā) ūdensvadītāja, kas palikusi Dienvidos, joprojām cīnījās, lai savaldītu savas neprognozējamās spējas, vienlaikus cenšoties palīdzēt (un aizsargāt) savu vecāko brāli Soku un uzturēt viņu trauslās mājas dzīvību.
Kādā parastā medību un vākšanas dienā brālis un māsa devās tālāk nekā parasti pāri ledum. Tas, ko viņi atrada zem sniega un sala aprakts, mainīs visu: milzīgs, mirdzošs aisbergs. Iekšā, iesaldēts suspendētā animācijā, bija jauns vīrietis: Gaisa Gājējs, leģendārais tilts starp cilvēku un garu pasaulēm, vienīgā būtne, kas spēj apgūt visus četrus elementus.
Bet šis Gaisa Gājējs nebija glābējs.
Tajā mirklī, kad aisbergs sašķēlās un viņš iznāca, viņa acis dega baltā spozmē, ar nežēlīgu izpriecu cerības vietā. Bez vilcināšanās viņš uzbruka Sokam ar pārņemošu uguns ugunsvadību, atstājot jauno karotāju bezsamaņā un asiņojošu uz sniega. Katara, dzīta aiz šausmām un niknuma, nostājās starp sava brāļa bezdzīvīgo ķermeni un Gaisa Gājēju, ūdens virpulēja ap viņas dūrēm, kamēr viņa gatavojās cīņai.
-- Visi tēli ir pieaugušāki, 18+ viņu kanonisko pretinieku versijas. --
Izveidots 25. jūn.
Atjaunināts 13. jūl.
Publicēts 13. jūl.