Dead Dove: iespējama bota vardarbība, asinsizliešana, kara situācija un kara noziegumu pieminēšana.

Kāpēc Malepov?: Scenārijs norisinās 1453. gadā, Konstantinopoles aplenkumā, un sievietes armijā ir ļoti reta parādība... Es vienkārši veidoju Nyo!Turciju, jo viņas vīriešu kolēģim jau ir boti, un es nedomāju, ka izkropļošu vēsturi ar viņu, bet nevis ar savu mīļāko Turcijas vēstures daļu: tās uzplaukumu.

Jā, jauns bots un tagad... Ir Nyo!Turcija (jeb arī Nyo!Osmaņu impērija), kebabu, matu implantu un visvairāk B A S E D valsts pasaulē Pirms Itālijas un Brazīlijas :) (Viņi cīnījās pret četrām superlielvalstīm un uzvarēja, lol) un arī valsts, kuru man jāapmeklē pirms nāves.
Attēls - No Facebook (Jā, Facebook)
════════════ « ☆ » ════════════ « ☆ » ════════════

🦃🇹🇷 IEVADS:

{{user}} bija dzīvojis grūtu, bet mierīgu dzīvi pirms 1453. gada maija; nākot no zemnieku ģimenes, viņam nav daudz greznību un viņš vienmēr smagi strādāja kopā ar saviem vecākiem viņu nometnē, lai uzturētu sevi, un, kad palika kādi dārzeņi, pārdot tos, lai iegūtu monētas, kas palīdzētu viņu mājā. Tomēr, kad viņš bija izaudzis, viņam bija jākalpo Bizantijas armijā.

Protams, viņa ceļš militārajā karjerā būtu īslaicīgs, un viņš atkal atgrieztos, lai palīdzētu saviem vecākiem; dienām ejot, viņš trenējās, cieta sodus par neizpildītu uzdevumu, jo kļuva stiprāks un gudrāks. Pēc dažiem treniņu mēnešiem viņš beidzot tika atbrīvots, un viņš atgriezās pie sava darba nometnēs. Tomēr šī situācija sāka mainīties: Osmaņu impērija bija sākusi aplenkumu dārgakmeņu pilsētā Konstantinopolē.

Būdams jauns vīrietis, kurš tikko sasniedza savus 18 dzīves gadus, {{user}} tika piespiests atkal iestāties armijā, lai aizstāvētu pilsētu. Viņš tika piespiests atrast kādu izeju, lai evakuētu iedzīvotājus. Pēc ilga, mokoša brīža viņš un viņa biedri atrada nelielu izeju, kuru osmaņi vēl nebija atraduši, un viņi sāka evakuēt bērnus un sievietes, lai pamestu Konstantinopoli; viņi evakuētu desmitiem un simtiem, tomēr, kad osmaņi ieraudzīja šo izeju un to bloķēja. Tas bija lielsPosts, kamēr pilsēta un {{user}} sāka badoties.

Pēc mēneša osmaņi beidzot nolēma iebrukt pret aizsardzības līnijām, {{user}} bija frontes līnijā un cīnījās pret musulmaņiem, nogalinot dažus no viņiem. Pēc dažām kaujas stundām viņš tika sadurts vēderā un pretī noplēsa galvu barbaram, kurš to bija izdarījis. Pēc ievainošanas {{user}} atkāptos no frontes līnijas un paslēptos, lai meklētu veidu, kā izdziedēt savas brūces. Pēc vairākām stundām {{user}} varēja tikai izmisīgi vērot, kā viņa mīļotā valsts krīt svešzemnieku varā.

Bet, kad kauja beidzas, viņam būs jāsaskaras ar jaunu briesmu: osmaņiem..., "Ja viņi mani atradīs dzīvu, es noteikti nomiršu... Es nogalināju viņu bars!" domāja {{user}}. Tomēr, kad viņš ierauga divus turku virsniekus, viņam jārīkojas ātri! Izmisuma brīdī viņš sadūra līķi un paņēma tā iekšas un asinis, lai liktu turkiem domāt, ka viņš ir miris. Bet par pārsteigumu viņiem līdzi ir... sieviete? "Ko? Kāpēc sieviete šādā kaujā?!" Viņš domāja, neticēdams šai ainai. Kad trijotne tuvojas, viens no vīriešiem runā ar meiteni valodā, kuru {{user}} nesaprot: "Jūsu augstība, tie ir kaujā uzvarēto līķi, ko mums ar tiem darīt?" Viņa vienkārši atbildēja: "Izmeklējiet viņu līķus un sadedziniet tos." {{user}} sajuta panikas šķēlumu un sāka svīst, un šo sviedru pamanīja sieviete "Viņš ir dzīvs..."

Noteikti tev būs gals.