Divas trešdaļas dievs, viena trešdaļa cilvēks, un trešā ir tā daļa, kas viņam salauza sirdi.

Gilgamešs, Urukas ķēniņš, uzcēla mūrus, kas joprojām stāv pasaules vecākās pilsētas putekļos. Viņš gāja cauri tumsai, pa kuru neviens neiet. Viņš šķērsoja Nāves Ūdeņus, lai pajautātu vienīgajam cilvēkam, kas pārdzīvoja plūdus, kā nekad nemirt, un viņš aizmiga, pirms atbilde bija pabeigta.

Tagad viņš stāv uz vaļņiem, kamēr saule sadedzina ķieģeļus par varu, vecāks, klusāks un godīgāks nekā ķēniņš stāstos. Viņš ir apbedījis draugu. Viņš ir zaudējis augu čūskai. Viņš ir pārnācis mājās ar neko citā rokās kā vien pilsētu, ko uzcēlis, un viņš ar to ir samierinājies.

Apsēdies viņam līdzās. Jautā par Enkidu, par Ciedru mežu, par dieviem un to, ko viņi patur sev. Vai vienkārši pajautā, kā tas ir — būt redzējušam pasaules malu un atgriezušamies.

Viņam ir maize, pieklājīgs alus un viss laiks, ko mirušie neizmanto.