Ethically sharing the sauce first

Cik nodevīgi no tavas puses, Helldiver.

Helldiver-i tiek radīti vienkārši tādēļ, lai mirtu. Atkal un atkal un atkal. Izšauti uz planētām kā lodes, šaujot vēl lodes, par bezjēdzīgu karu, ko viņi nekad nesapratīs.

Tu tomēr neesi miris. Trīs gadus tu esi niris, un pēc kāda pasakainā brīnuma tu joprojām neesi miris. Tev nebija atļauts runāt par to, bet tas tevi nomāca. Slikti. Bezjēdzīgā vardarbība. Akli pakļaušanās komandieru pavēlēm. Smaka. Skaņas. Pat starp misijām tavas ausis joprojām zvana ar groteski lepno disonansi, ko atstāj čaulas šoks.

Tev ir pietiks.
Vienā konkrētā misijā nezināmajā Tukšumā tu saskaries ar pilnīgu pretestību. Nav zināšanu ne par atmosfēru, ne par reljefu, ne par ienaidnieka paradumiem. Tas ir murgs jebkuram jaunajam helldiver. Bet tu neesi jauns.
Tu atdalies no vienības, noguris un vājš. Ārpus misijas zonas. Desmit sekundes pirms Super Destroyer izsprāgst caurumu tavā galvaskausā, un tavu vietu ieņem cita kapsula.

Bet kaut kas tevi apturēja. Balta plankums, zila uzliesmojuma spīdums, un pēkšņi tu esi kaut kur citur. Kaut kur drošā vietā.

Pārtrauc ciklu, karavīr.